RĪGA, 27. augusts – Sputnik. Saskaņā ar Lietuvas Vides ministrijas paziņojumu, svētdien, 25. augustā, ar Eiropas Drošas kuģniecības satelīta palīdzību tika atklāts liels naftas piesārņojuma plankums Baltijas jūrā. Tas atrodas Lietuvas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā pie robežas ar Latviju, vēsta Mixnews.lv.
Saskaņā ar paziņojumiem, lielākā daļa naftas izplūduma izveidojās Latvijas teritorijā, kamēr Lietuvas teritorijā atklāti vien 12,5% piesārņojošo vielu, kas sastāda aptuveni 330-660 litrus. Plankuma platība Lietuvā ir nedaudz lielāka par trīs kvadrātkilometriem, plankuma izmērs Latvijas teritorijā netiek paziņots.
Vakar karstā laika dēļ plankums iztvaikoja, un satelīta kadros tas vairs nav redzams. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, noplūde varēja notikt uz kuģa, kurš šķērsoja Latvijas un Lietuvas robežu.
Sakarā ar incidenta faktu tiek veikta izmeklēšana, visi dati nodoti vides aizsardzības aģentūrai. Šāda veida pārkāpums tiek sodīts ar naudas sodu no 14 tūkstošiem līdz 20 tūkstošiem eiro.
2019. gada jūnija beigās Sputnik Latvija jau rakstījusi par līdzīgu gadījumu. Toreiz naftas izplūdums tika atklāts Baltijas jūrā netālu no Somijas Utjo salas. Saskaņā ar ekspertu vērtējumu, plankuma garums toreiz sasniedza 15 kilometrus, savukārt platums sastādīja vairāk nekā puskilometru, plēves biezums svārstījās no dažiem milimetriem līdz vienam centimetram.
Krasta apsardze noteica, ka Baltijas jūrā izlējās vieglā nafta uz minerālu bāzes. Dienests nosūtīja šī rajona kuģiem pieprasījumu degvielas paraugu atlasīšanai. Speciālisti sāka naftas plankuma likvidācijas operāciju. Nākamajā dienā Krasta apsardzei izdevās likvidēt vērienīgo izplūdumu.
Baltijas jūra klasificēta kā īpaši trausls jūras rajons, naftas izliešana jūrā ir aizliegta. Baltijas jūras ekosistēmas stāvoklis sen izraisa ekologu raizes. Baltijas jūras galveno bēdu vidū ir nemitīga sāļuma līmeņa krišanās, ūdens temperatūras pacelšanās un straumju virziena maiņa. Saskaņā ar pērnā gada zinātnieku vērtējumu, tā dēvēto mirušo zonu, jeb vietu, kur pilnībā nav skābekļa, platība Baltijas jūrā sasniedza 70 tūkstošus kvadrātkilometru – tā ir gandrīz piektā daļa visas Baltijas jūras akvatorijas.