RĪGA, 26. augusts – Sputnik. Latvijas Labklājības ministrija un darba devēji aicina mainīt slimības lapu izsniegšanas un apmaksas kārtību, jo darbinieki nereti izmanto tās negodīgi, bet kompānijas tā rezultātā cieš zaudējumus, vēsta Latvijas Radio.
Pēc Darba devēju konfederācijas jurista Jāņa Pumpiņa sacītā, regulāri slimo tikai ap 10% uzņēmumu darbinieku, un daudzi aktīvi izmanto pagaidu darbnespējas lapas. "Bieži vien sezonas darbinieki, ņemot A slimības lapas pēdējās darbadienās, neierodoties. Tas vēl vairāk saasina darbaspēka problēmas," norādīja Pumpiņš.
Konfederācijā uzskata, ka ir jāsamazina darbnespējas dienu skaits, kurus apmaksā pēc slimības lapas A. Latvijā šis periods ir lielākais Baltijā, kas traucē ekonomikas attīstībai.
"Mēs neesam konkurētspējīgi Baltijas valstīs. Latvijā A lapas ilgums, ko apmaksā uzņēmums, ir 10 dienas, bet Igaunijā – 8, bet Lietuvā – 7 dienas," pateica Pumpiņš.
Laikā, kad darbinieks atrodas uz slimības lapas, uzņēmumam ir ne vien jāmaksā viņam, bet arī jācieš papildu zaudējumi, apmaksājot virsstundas tiem, kas veic trūkstošā darbinieka darbu.
Ir arī tādi, kuri noformē slimības lapu bez pienācīga pamatojuma. Bet lai spētu pierādīt katru šādu gadījumu, ir jālūdz Veselības inspekcija izvērtēt slimības lapas izsniegšanas likumību. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, pērn nodarbinātajiem tika izsniegti vairāk nekā 900 tūkstoši īslaicīgās darbnespējas lapu. Turklāt izsniegto A lapu (līdz 10 dienām – tos apmaksā darba devējs) un B lapu (no 11. dienas, kad slimība ievelkas, vai arī runa ir par grūtniecības atvaļinājumu, dzemdībām vai bērnu aprūpi – apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra) skaits bijis aptuveni vienāds. Visvairāk slimības lapu noformē cilvēki divās vecuma kategorijās: 28-36 un 56-63 gadi. Lielākā daļa darbinieku slimo ne ilgāk par divām nedēļām.
Veselības ministrija neuzskata, ka Latvijā ir daudz simulantu. 2018. gada pārbaudes liecina: 81% sūdzību par iespējamu nelikumīgu slimības lapu izsniegšanu netika apstiprināti – lielāko daļu lapu cilvēki ņem, jo patiešām ir saslimuši. Par nelikumīgu slimības lapas izsniegšanu atbildība gulstas uz ārsta, savukārt atklātajam "simulantam" nāksies atgriezt viņam izmaksāto īslaicīgās darbnespējas pabalstu.
Neraugoties uz to, Darba devēju konfederācija uzskata, ka ir nepieciešama diskusija par slimības lapu apmaksu. Piemēram, Igaunijā netiek apmaksātas pirmās trīs slimības dienas, bet Latvijā tikai viena.
Labklājības ministrijā atzīst: speciālā budžeta izmaksas slimības lapu apmaksai pieaug. 2018. gadā šiem mērķiem bijuši nepieciešami 85 miljoni eiro, savukārt 2019. gada pirmajā pusgadā – jau 100 miljoni. Ministrija grasās ķerties klāt šim jautājumam. Pēc diskusijām ar virkni organizāciju tika apzīmēts jautājumu loks – tos apkopos Ministru Kabineta ziņojumam. Dokuments nonāks uz valdības galda šī gada beigās vai arī nākamā gada sākumā.