RĪGA, 25. augusts — Sputnik. "Mani sauc Paulis, esmu latvietis," atklāja radio Baltkom klausītājs, kurš pauda savas domas ēterā diskusijā par "Baltijas ceļa" 30. gadskārtu.
Paulis paziņoja, ka viņu neapmierina valdība un kurss, ko patlaban ietur Latvijas vadība. Pie tam, pēc viņa domām, 20% latviešu ļoti labi saprot, par ko ir runa, bet vēl 20%, kā izteicās klausītājs, sēž un cieš klusu "savā būdā".
Pēc tam viņi iet balsot, lai tik krievi netiktu pie varas. Balso par "mazāko ļaunumu". Kamēr tas turpināsies, bardaks tikai pieaugs, bija sašutis Paulis.
Vīrietis atcerējās, ka pats piedalījies akcijā "Baltijas ceļš" kopā ar diviem bērniem. Viņš piezīmēja, ka akcija, iespējams, nebija gluži pareiza, taču, pēc viņa domām, ministri pēc lēmuma izraidīt Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieku, Latvijas KP Rīgas izpildkomitejas pirmo sekretāru Eduardu Berklavu, sāka pielīst Maskavai. Tagad, kad ar Maskavu draudzēties it kā vairs nav modīgi, viņi turpina pielīst, tikai nu jau ASV un Beļģijai.
Paulis secināja, ka latviešiem nav sava mugurkaula. Pēc viņa domām, ir tikai viens normāls vadītājs, kas saka visu, kā ir, - tas ir Aivars Lembergs. Pārējie tikai pielien un skatās, ko iebāzt kabatā vai kā sev algu pacelt.
Atgādināsim, ka piektdien, 23. augustā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pirmās amatpersonas pulcējās svinīgā ceremonijā Rīgā par godu "Baltijas ceļa" 30 gadu jubilejai.
1991. gada 23. augustā triju padomju republiku iedzīvotāji, sadevušies rokās, veidoja dzīvu ķēdi no Tallinas līdz Viļņai. Gandrīz 600 km garo "Baltijas ceļu" veidoja gandrīz divi miljoni cilvēku – 25% tālaika padomju republiku iedzīvotāji.
Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas 50. gadskārtai veltītā akcija tika organizēta ar mērķi piesaistīt pasaules uzmanību vēsturiskajiem notikumiem, kuri mainīja Baltijas valstu statusu. Akcija harmoniski iekļāvās tā saucamajā "dziesmotajā revolūcijā", kas, saskaņā ar Tallinas, Viļņas un Rīgas oficiālo versiju, rezultātā novedusi pie Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas 1991. gadā.