Pie tam ieguves pieaugums pārsvarā paredzēts Permas baseinā – valsts lielākajā slānekļa atradnē. Eksperti aprēķinājuši, ka tādos tempos amerikāņi jau pēc desmit gadiem izsmels naftas krājumus, portālā RIA Novosti pastāstīja Aleksandrs Ļesnihs.
Izsūknēt pēdējo
Enerģētiskās informācijas pārvalde (EIA) prognozēja, ka septembrī ASV tiks iegūti 8,7 miljoni barelu nafta dienā. Tikai Permas baseins vien nodrošinās vēl 75 tūkstošus barelu dienā. Nozares darbiniek cer sasniegt tādu rezultātu uz jau izveidoto, taču neapgūto urbumu rēķina. Pie tāda slēdziena iespējams nonākt, ņemot vērā to, ka jūlijā urbjtorņu skaits valsts atradnēs saruka par 10% - no 1078 līdz 969.
"Amerikāņu naftas operatori ātri reaģē uz cenas signāliem: naftas kotējumu sarukums no 2018.gada oktobra līdz 2019.gada janvārim, domājams, lika uzņēmumiem vairāk ietaupīt, tostarp arī uz urbjtorņu nomas rēķina," paskaidroja Vygon Cousulting speciāliste Jekaterina Kolobkova.
Patiešām, ASV pagaidām ir pietiekami liels skaits neapgūtu naftas urbumu, lai ātri palielinātu ieguvi. Tiesa, naftas un gāzes pakalpojumu kompānijas Baker Huges dati liecina, ka jūlijā to skaits kritās no 8,6 līdz 8,2 tūkstošiem.
Slānekļa naftas ražošanas palielināšanu Permas baseinā ierobežo līdz pēdējam noslogotā cauruļvadu sistēma. Nākamgad plānots sākt jauno naftas maģistrāļu ekspluatāciju, kas ved uz termināļiem piekrastē. Tas ļaus būtiski palielināt eksportu laikā, kad OPEC valstis turpinās mākslīgi ierobežot ieguvi, ir pārliecināti Citi Group analītiķi.
Tiesa, citi eksperti, arī Bank of America šaubās, vai slānekļa nozares kompānijas spēs pilnā mērā izmantot jaunās naftas transportēšanas jaudas.
Rezervei
Konsultāciju kompānija Wood Mackenzie atzīmēja, ka naftas ieguve Permas baseinā rada bažas ilgtermiņa perspektīvā: tur manāmi pieaudzs līdz ar naftu ienākoša ūdens apjoms – tā ir pirmā pazīme, kas liecina par atradnes izsīkšanu.
BP Statistical Review nesenajā pārskatā norādīts, ka ASV apzinātie naftas krājumi pēdējo divu gadu laikā saglabāas 61,2 miljardu barelu limenī. Salīdzinājumam: Krievijā — 106,2 mljrd., Irānai — 155,6 mljrd., Saūda Arābijai — 297,7 mljrd., bet Venecuēlai — 303,3 mljrd. barelu.
Ja vienlaikus izsūknēt visus naftas krājumus ASV, tas segs pasaules pieprasījumu (36,5 mlrd. barelu, saskaņā ar BP atskaitēm) tikai uz diviem gadiem. Savukārt ASV pašu vajadzībām – 7,5 mljrd. barelu gadā – pietiks tikai astoņiem gadiem.
Pie tam amerikāņi ātri paplašina ražošanu. Tikai aizvadītajā gadā – par 16,6% (Krievijā – par 1,6%, Saūda Arābijā – par 3,3%).
Goehring&Rozencwajg analītiķi apliecina, ka naftas ieguves apogejs – desmit miljoni barelu dienā – trijās lielākajās atradnēs ASV tiks sasniegts pēc astoņiem gadiem, pēc tam ieguve strauji kritīsies.
Vējā palaisti miljardi
Pie tam tas notiks tikai gadījumā, ja strauji pieaugs investoru interese par slānekļa naftas ieguvi, jo pārsvarā nozare attīstās tāpēc, ka tajā miljardiem dolāru iegulda naftas giganti, tādi kā Chevron un Exxon Mobil. Pagaidām investīcijas nes tikai zaudējumus, tomēr investoriem sola, ka nupat jau būs peļņa.
Diemžēl solījumi nepiepildās. Reuters vēsta, ka Exxon ceturkšņa peļņa gadu no gada kritusies par 21%, tīrā peļņa otrajā ceturksnī samazinājusies līdz 0,73 dolāriem par akciju (3,13 miljardi dolāru). Jāpiebilst, ka šajā pašā periodā 2018.gadā tā sasniedza 0,92 dolārus par akciju (3.95 miljardi). Desmit gadu laikā 40 lielākie slānekļa nozares uzņēmumi atbilstošos projektos ieguldījuši par 200 miljardiem dolāru vairāk nekā nopelnījuši. Investori atsakās finansēt nozari – pērn tā saņēma divreiz mazāk līdzekļu nekā 2017.gadā.
"Pēdējo desmit gadu laikā nozare ir pilnībā sagrāvusi investoru uzticību," uzskata Lī Tilmans, naftas un gāzes kompānijas Marathon Oil ģenerāldirektors (tā ir ceturtā lielākā kompānija valstī ieguves apjomu ziņā).
No slānekļa aktīviem atbrīvojas. Piemēram, pērnā gada februārī Austrālijas kompānija BHP Billiton atzina par lielu kļūdu investīcijas 20 miljardu dolāru apjomā ASV slānekļa baseinos un paziņoja, ka izpārdod šos aktīvus, tostarp – arī Permas atradnes aktīvus.