RĪGA, 14. augusts — Sputnik. Radikāļu atbalsts, dienesta biedru apšaušana, masveida slepkavības civiliedzīvotāju vidū – ASV armijas karavīri dažkārt paši pārvēršas par teroristiem, lai arī Vašingtona apgalvo, ka tas ir galvenais balsts cīņā ar starptautisko terorismu. Piemēram, šī gada februārī ASV tika arestēts krasta apsardzes leitnants Kristofers Pols Hasons. Viņš tiek turēts aizdomās par terorakta gatavošanu pret politiķiem un žurnālistiem. Gaidāma tiesa. Par šo un citiem līdzīgiem incidentiem portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.
Civilizācijas iznīcināšana
49 gadus vecais Kristofers Pols Hasons smēlās iedvesmu norvēģu ekstrēmista Andersa Breivika rīcībā, kurš 2011.gada jūlijā nogalināja 77 cilvēkus. Hasons aicināja "koncentrēt vardarbību", lai radītu "baltu dzimteni" un sapņoja "nogalināt gandrīz visus cilvēkus uz Zemes". Hasons plānoja slepkavot civiliedzīvotājus mērogos, kādi ASV vēsturē nav redzēti. Šim nolūkam viņš sarūpēja iespaidīgu ieroču un munīcijas krājumu. Noliktavu viņš iekārtoja savās mājās: vairākas automātiskās un snaipera šautenes, bises, pistoles, bruņuvestes, cits ekipējums. Un liels daudzums sintētisko narkotiku – 2016.gadā Hasons nopirka vairāk nekā četrus tūkstošus tramadola tablešu. Leitnants plānoja ne tikai likt lietā šaujamieročus un spridzekļus, bet arī organizēt bioloģiskos uzbrukumus – izplatīt mēra, spāņu gripas, Sibīrijas mēra un botulisma vīrusus.
Pirmos uzbrukumus terorists plānoja vērst pret augstu stāvošiem politiķiem, pazīstamiem žurnālistiem un citām personībām. Hasons pat sastādīja sarakstu. Viņš plānoja nogalināt Pārstāvju palātas spīkeri, vairākus senatorus un telekanālu CNN un MSNBC žurnālistus.
Hasons dienēja ASV jūras kājniekos no 1988.līdz 1993.gadam, pēc tam pārgāja uz Nacionālo gvardi. Savus ekstrēmistiskos uzskatus loloja jau sen – vismaz 30 gadus bija neonacistu un skinhedu biedrs. Tikās ar šo kustību līderiem, lasīja atbilstošu literatūru, apmeklēja seminārus un mītiņus. Daudzi eksperti uzskata, ka tiesas priekšā jāstājas arī bijušā karavīra komandieriem, kuri nepievērsa uzmanību viņa "hobijiem".
Radikāļi ar uzplečiem
Par laimi, Hasons tika savlaicīgi arestēts – viņš nepaspēja īstenot savus plānus. Taču dažkārt gadās citādi. 2009.gadā Forthudas bāzē Teksasā armijas psihiatrs majors Nidals Maliks Hasans nošāva 13 un ievainoja aptuveni 30 dienesta biedrus. Traģēdija notika netālu no veselības aprūpes centra, kurā karavīri tika izmeklēti pirms došanās uz Irāku un Afganistānu. Majoru neitralizēja policisti: viņš guva vairākus ložu ievainojumus un rezultātā tika paralizēts.
Palestīniešu izcelsmes amerikānis Nidals Hasans bija musulmanis un vienmēr kritizēja ASV militārās operācijas Irākā un Afganistānā. Karu viņš uzskatīja par "netaisnu", negribēja karot pret musulmaņiem un ļoti baidījās, ka reiz viņu nosūtīs komandējumā uz kādu karsto punktu. Par to viņš bieži strīdējās ar kolēģiem, turklāt stāstīja savas domas neliela veikaliņa īpašniekam, kur ik rītu pirka kafiju.
Hasans nokļuva armijā pēc Virdžīnijas politehniskās universitātes beigšanas 1997.gadā. Vēlāk studēja kara medicīnas universitātē un ieguva specialitāti – psiholoģiskās palīdzības sniegšana katastrofu apstākļos. Hasans cerēja, ka prezidents Baraks Obama izvedīs bruņotos spēkus no Irākas un Afganistānas, taču viņa cerības neattaisnojās. 2013.gada augustā slepkavam piesprieda nāves sodu, patlaban viņš gaida sprieduma izpildi cietumā.
Seržants Akaika Kengs arī atbalstīja islāmistus. Viņš piedalījās operācijās Irākā un Afganistānā. 2017.gadā viņu arestēja par sakariem ar ISIS kaujiniekiem un mēģinājumu nodot viņiem dienesta informāciju. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka seržants nostājies teroristu pusē vairāk nekā pirms sešiem gadiem un jau bijis gatavs viņiem pievienoties. Viņš bieži noskatījās video ierakstus, kuros bija redzama radikālo islāmistu gūstekņu spīdzināšana un slepkavības, karadarbība un pašnāvnieku uzspridzināšanās.
ISIS vervētājiem – slepenajiem aģentiem – viņš zvērēja uzticību arābu un angļu valodās. Viņš nodeva teroristiem ASV karavīru personas darus, ziņas par gaisa telpas kontroles sistēmu, karavīru treniņu instrukcijas un tehnisko dokumentāciju. Apsūdzētā advokāti uzstāja, ka Kenga ir psihiski slims. Viņa nenormālo uzvedību novēroja arī dienesta biedri: dažkārt viņš stundām ilgi sēdēja, skatoties vienā punktā sienā, vai sarunājās ar dzīvniekiem. Tomēr tiesa pērnā gada decembrī piesprieda seržantam brīvības atņemšanu uz 25 gadiem.
Slaktiņš Kandagarā
Amerikāņu karavīri vērsuši ieročus arī pret civiliedzīvotājiem. Piemēram, 2012.gada martā seržants Roberts Beilss nošāva 16 cilvēkus Pandžvai apgabalā Kandagaras provincē Afganistānā. Šī traģēdija kļuva pazīstama kā "slaktiņš Kandagarā".
Beilss pameta vienības nometni un devās uz tuvējo ciemu. Tur viņš iebruka mājās un nošāva guļošos cilvēkus. Viņš nogalināja grūtnieci un deviņus bērnus. Citā ciemā viņš nošāva un ievainoja vēl vairākus cilvēkus. Pēc izrēķināšanās seržants centās sanest nogalināto cilvēku līķus vienā no mājām un aizdedzināt to, lai slēptu nozieguma pēdas. Drošības dienests viņu aizturēja pēc atgriešanās bāzē. Beilss skaidroja, ka nošāvis cilvēkus, slēpdamies aiz "baiļu un bravūras maskas", un neliekuļoti lūdza piedošanu bojāgājušo ģimenēm. Advokāti mēģināja mīkstināt sodu, norādot uz posttraumatisko stresu pēc vairākiem komandējumiem uz Afganistānu. Traģiskais incidents radīja plašu atbalsi sabiedrībā. Šī iemesla dēļ, pēc mediju datiem, ASV varasiestādes izmaksāja bojāgājušo ģimenēm kompensāciju, neskatoties uz Pentagona oficiālo politiku. Katra nogalinātā cilvēka ģimene saņēma pa 47 tūkstošiem dolāru, ievainoto – pa 11 tūkstošiem.
Neliekuļotā nožēla ļāva 39 gadus vecajam Robertam Beilsam izvairīties no nāves soda. Tiesa piesprieda viņam mūža ieslodzījumu bez pirmstermiņa atbrīvošanas tiesībām.