RĪGA, 13. augusts – Sputnik. ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels piedraudēja, ka Vašingtona varētu pārdislocēt daļu savu karavīru no Vāciju uz Poliju, jo ir sašutusi par to, ka Berlīne līdz šim nav palielinājusi aizsardzības izdevumus līdz 2% IKP un izmanto tirdzniecības bilances proficītu iekšējiem mērķiem. Atbildot uz diplomāta draudiem, parlamenta Kreisās partijas frakcijas priekšsēdētājs Ditmārs Barčs paziņoja: ja amerikāņi izvedīšot karaspēku, viņiem vajadzētu paķert līdzi arī savus kodolieročus. Deputāts piebilda, ka kodolarsenāls amerikāņiem "jāved uz mājām", nevis uz Poliju, jo tāds stāvoklis novedīs pie krasas attiecību pasliktināšanās ar Krieviju, taču tas neatbilst Vācijas un visas Eiropas interesēm.
Polija jau sen atbalsta amerikāņu bruņoto spēku pārdislokāciju no Vācijas uz tās teritoriju, taču ASV vēstnieka paziņojums ir veids, kā profesionāli vērst spiedienu pret Vācijas valdību, kas necenšas pēc ieespējas ātrāk palielināt aizsardzībai veltīto līdzekļu palielināšanu, paziņoja Belovs intervijā radio Sputnik.
"Tas ir tikai viegls spiediens, jo amerikāņu spēki nepametīs tuvākajā laikā Vāciju – NATO centrālo loģistikas un infrastruktūras daļu Eiropā, turklāt tur glabājas arī ASV kodolrezerves. Iespējams, zināma daļa spēku tiks pārdislocēta uz Poliju, kas droši vien to panāks, taču ne vairāk. Vēstnieks dara to pašu, ko ASV prezidents – turpina spiedienu pret partneriem Vācijā, atgādinot viņiem par saistībām, ko viņi līdz ar citiem NATO locekļiem uzņēmās 2014.gadā – palielināt militāro izdevumu daļu līdz 2% IKP. Neviens viņus nepierunāja, nelika pacelt rokas. Nobalsoja un nobalsoja, tāpēc Tramps regulari atgādina partneriem Eiropā, ka nepieciešams izpildīt savas saistības," teica eksperts.
Viņš paskaidroja, ka Vācijai aizsardzības izdevumi 2% apmērā no IKP ir pārāk liels rādītājs, jo tā ir lielākā ekonomika Eiropā. Ja minētais izdevumu slieksnis tiks sasniegts, tie sastādis gandrīz 70 miljardus eiro – tā ir kolosāla summa.
"2014.gadā tika pieņemts nepareizs lēmums, taču ir grūti stūrēt atpakaļgaitā, tāpēc vācieši akurāti savalda savu (izdevumu – red.) pieaugumu, viņi ir gatavi pamazām palielināt aizsardzības izdevumus, taču ne līdz 2%," noslēgumā konstatēja Belovs.