RĪGA, 11. augusts – Sputnik. ASV centieni "izdarīt spiedienu" uz vāciešiem, lai Vācija palielina savus aizsardzības izdevumus, nevainagojās ar panākumiem, bet gan drīzāk izraisīja pretēju efektu, vēsta Sputnik Igaunija.
Dod naudu, citādi aiziesim pie poļiem!
Saskaņā ar vācu izdevuma Hannoversche Allgemeine Zeitung paziņojumu, Amerikas vēstnieks Vācijā Ričards Grenels publiski izteica savu sašutumu par to, ka Berlīne joprojām nav palielinājusi savus militāros izdevumus līdz 2% no IKP, kā to prasa NATO statūti, un tā vietā tirdzniecības bilances proficītu izmanto iekšējiem mērķiem.
Diplomāts piedraudēja vāciešiem, ka šādas politikas turpināšanas gadījumā Pentagons var pārvest daļu amerikāņu karavīru no Vācijas uz kaimiņu Poliju, kur viņus jau sen gaida un pat ir gatavi maksāt Vašingtonai par ASV vienību uzturēšanos Polijas zemē.
"ASV nodokļu maksātājiem nav jāmaksā par 50 tūkstošu amerikāņu karavīru atrašanos vācu zemē," paziņoja viņš.
Paņemiet līdzi savas raķetes
Savukārt Bundestāga Kreisās partijas frakcijas vadītājs Ditmars Barčs atbalstīja Amerikas vēstnieka ideju un arī piedāvāja Vašingtonai ietaupīt Amerikas nodokļu maksātāju naudu, pilnībā izvedot ASV karaspēkus no Vācijas.
"Ja amerikāņi izvedīs karaspēkus, viņiem derētu paķert līdzi arī savus kodolieročus," piebilda viņš.
Taču vācu parlamentārietis uzsvēra, ka savu kodolarsenālu ASV ir "jāaizved mājās", nevis uz Poliju, jo pretējā gadījumā tas novedīs pie straujas attiecību pasliktināšanās ar Krieviju, kas ir pretrunā ar Vācijas un visas Eiropas interesēm.
Baltija gaida amerikāņu ar atplestām rokām
Iepriekš esam jau stāstījuši, ka 2014. gadā NATO valstis apņēmās paaugstināt aizsardzības izdevumus līdz 2% no IKP. Pagaidām lielāko alianses izmaksu daļu sedz ASV, kurām tajā ir galvenā loma, taču Amerikas prezidents Donalds Tramps vēlas pārlikt tās uz savu Eiropas sabiedroto pleciem.
Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka Berlīne grasās paaugstināt militāros izdevumus pakāpeniski desmit gadu garumā. Tā, piemēram, 2019. gadā tos plānots paaugstināt līdz 1,34% no IKP, savukārt līdz 2025. gadam – līdz 1,5%.
Taču Baltijas valstis jau ir izpildījušas šo nosacījumu un palielināja savus militāros budžetus līdz 2% no IKP. Atsevišķi politiķi jau runā par nepieciešamību palielināt tos līdz 2,5% un virzīties pie vēlamajiem 4%, par ko iepriekš teicis Donalds Tramps.