RĪGA, 29. jūlijs — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Pabiju atklātā un legālā "nacistiskās produkcijas" tirdziņā NATO bāzē Valgā, pie robežas ar Valku.
Kolēģiem no Sputnik Igaunija bija taisnība – lai gan valdība regulāri noliedz acīmredzamu faktu, liela daļa Igaunijas iedzīvotāju apzināti un labu prātu devusies pa nacisma popularizācijas ceļu. Par to pārliecinājos gadatirgū, kur notika atklāta nacistisko noziedznieku propaganda.
Vidēji tirdziņš notiek reizi mēnesī Valgas kara aģitācijas muzejā NATO bāzes teritorijā, kur uzturas Igaunijas zemessardzes Kaitseliit vienības. Pirms Igaunijas iestāšanās NATO tur mita robežsargi, bet padomju laikos te bija PGA štābs, kas aizsargāja tuvējās raķešu daļas.
Gadatirgus, kas absolūti oficiāli notiek NATO vienības daļā un saņem policijas apsardzi, ir pelnījis vērību.
Baltijas valstu bīstamais ceļš
Starp citu, Latvijā tādi tirdziņi netiek rīkoti, taču nevarētu teikt, ka nacisma glorifikācija Latvijai būtu sveša. Piemēram, 16.martā Rīgā notiek Waffen SS gājiens, kurā piedalās ne tikai deputāti, bet arī ministri.
Vasarā Latvija tradicionāli svin dienu, kad Rīgu ieņēma Hitlera spēki – radikālo organizāciju pārstāvji noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa. Valsts svētkos – Lāčplēša dienā un 18. novembrī specifiska publika nes karogus ar svastiku, suvenīru tirdziņos vecpilsētā pārdod krūzes ar Waffen SS simboliku, gredzenus un citas rotaslietas ar svastiku (un pat bez latviešu nacionālajiem rakstiem).
Taču tādus tirdziņus kā Valgā Latvija baidās rīkot, jo tādu nacisma propagandu neizdosies slēpt aiz dažādām politiski korektām frāzēm par "nacionālo spēku cīņu ar nolādētajiem sarkanajiem par republikas neatkarību". Tomēr no Latvijas Valgā ierodas tirgoties liels skaits cilvēku – dzimtenē tā nevar.
Magnēts ar nacista smaidu
Nedēļas nogalē tirdziņš NATO bāzē sāka darbu teju vai rītausmā. Un uzplauka tā, ka vai acis žilba.
Te jums būs atklātai pārdošanai oficiāli klajā laisti sērkociņi ar etiķetēm – Lielā Tēvijas kara laiku nacistu aģitācijas plakātu samazinātām kopijām igauņu valodā.
Pārdevējs Lins pastāstīja, ka speciāli atvedis tos no sava veikaliņa Tallinā, kur tie pieejami katru dienu. Pārsvarā uz etiķetēm redzami nacistu aicinājumi iestāties igauņu SS leģionā, par to, kā vajag kaut boļševikus viņu zemē, piemēram, Maskavā. Līdzās sērkociņiem – ledusskapju magnētiņi ar to pašu aģitācijas plakātu kopijām. Maksāja 2 eiro gabalā. Parasta cena.
Tepat par 5-10 eiro nopērkami tie paši plakāti dabiskā izmērā, lai, tā sakot, sienas rotāju.
"Es plakātus laminēju. Ja piekārsi mājās, ilgi izskatīsies labi," preci reklamēja pārdevējs Arvo hitleriešu kājnieka cepurē. Līdzās, spriežot pēc visa, stāvēja viņa dēls, no galvas līdz kājām ģērbies autentiskā formā: daži tās elementi bija autentiskas kara laiku mantas.
Puika staigāja starp galdiem ar dažādajām precēm, iemēģināja hilteriskajā Vācijā pieņemto "prūšu soli". "Malacis, puika. Viņu sauc Immo. Pareizi aug!" priecājās Arvo. Starp citu, krieviski viņš runāja tikai ar nelielu akcentu. Varbūt pat bija "kārtīgi integrēts" krievs...
Hitlers un Coca-Cola
Pie galda līdzās pārdeva Otrā pasaules kara laiku skaņuplates ar vācu maršiem. Līdzās – ķivere ar SS emblēmu un sarkani piedurkņu apsēji ar melnu svastiku baltā aplī, kā arī formas cepures. Tās maksāja 20 eiro.
Uz nākamā galdiņa bija atrodama visdažādākā Hitlera laiku kompānijas Coca-Cola produkcija. Bija pat retas gāzētā ūdens pudeles, ko Vācijā tirgoja 1936. gada Olimpiskajās spēlēs – ASV kompānija tās sponsorēja. Starp citu, pēc spēlēm Coca-Cola Vāciju nepameta – tā uzcēla lielu skaitu rūpnīcu un bija cieši saistīta ar hitlerisko Vāciju.
Daudzviet tirdziņā bija redzamas mantas, ko zemē atradušas meklētāju komandas: sarūsējušas granātas, dažāda kalibra lādiņi, Trešā reiha laiku zīmes, piemēram, brīdinājums par mīnām un augstprieguma sadales dēļiem.
Daži piedāvāja parastas mūsdienās ražotas preces, piemēram, karogus ar Hitleru un viņa sveicienu, sarkanus, ar melnu svastiku. Tie bija dārgi: neliels karogs – 30 eiro, lielāks – 50 eiro.
Dažos stendos bija nopērkami krāšņi izdevumi – grāmatas krievu, angļu un igauņu valodā par latviešu leģionu Waffen SS, par igauņu leģiona izcilām personībām. Bija padzīvojušu, dažādās valstīs dzīvojošu nacistu memuāri. Bija nesen igauņu valodā izdotā Ādolfa Šiklgrūbera Mein Kampf.
Grāmatu laidusi klajā izdevniecība Matrix Kirjastus. Daudzi veikali to atteicās pieņemt, toties tādos tirdziņos – pašā reizē. Interesanti, vai visi NATO igauņu kareivji to jau izlasījuši?
Alus ar svastikas smaku
Lūk arī viesi no Latvijas. Daudzi tirgoņi saveduši krūzītes ar Hitlera attēliem, ar svastiku, ar SS simboliku un uzrakstu "Latvija" maršējošu latviešu leģionāru melnbaltās fotogrāfijas fonā. Neko neslēpa – visu rādīja atklāti un par visu stāstīja.
"Latvijā mēs pārdodam krūzes ar printiem – leģionāru arhīva fotogrāfijām, kas apstrādātas datorā – bez SS rūnām uz ķiverēm un uzplečiem, bet Igaunijā grib redzēt oriģinālu, bez maskām," pastāstīja pārdevējs Aigars.
Ar igauņu kolēģiem Aigars sarunājās krieviski. Skaidrs taču: ne igauņi runā latviski, ne latvieši – igauniski. Tā nu bija spiesti runāt krieviski. Starp citu, viņi par to pat neviebās. Man viņi labprāt pastāstīja, ka krūzītes izpērk labi, reizēm pēc tām pat speciāli brauc tūristi no Skandināvijas.
Tiesa, Aigars sūkstījās, ka, sak, Latvijā tās tirgot esot grūti.
"Nekad nevar zināt, ja nu policisti kaut kam piesiesies..." Taču, piemēram, 18.novembrī Aigars savas krūzes ar leģionāriem atklāti tirgoja Rīgas centrā. Un visas izpirka. Tās labprāt pirka arī Valgā.
Interesanti, kā garšo rīta kafija no krūzes ar SS simboliku un uzrakstu "Latvija"? Vai alus no krūzes ar Hitlera portretu? Un vēl – gribētos zināt, kas notiek to cilvēku galvās, kuri tās pērk un nes mājās, uz savām virtuvēm?..