Latvija tā ir bedre: kāpēc reemigrantus uzskata par neveiksminiekiem

Nav baiļu par to, ka cilvēki brauc prom no Latvijas, jābaidās no tā, ka valsts viņiem nespēs neko piedāvāt, lai viņi atgriežas, uzskata Jānis Kreilis.
Sputnik

RĪGA, 23. jūlijs – Sputnik. Latvija šobrīd zaudē ne jau 10-15 tūkstošus cilvēku gadā, kā tas bijis 2009.-2010. gadā, bet ap 4 tūkstošiem. Turklāt cilvēki sākuši atgriezties valstī, tostarp arī jaunieši ar labu izglītību, paziņoja portāla YouMove dibinātājs Jānis Kreilis intervijā Dienas Bizness.

Pēc viņa sacītā, reemigrācija reāli notiek, šobrīd uz Latviju vidēji atbrauc ap astoņiem tūkstošiem cilvēku gadā – tie ir dažādu sabiedrības slāņu cilvēki, dažādu profesiju pārstāvji, un viņi nav obligāti jāuzskata par neveiksminiekiem, kuriem nekas nav izdevies ārzemēs. Tieši pretēji daudziem no viņiem ir laba izglītība, viņi ir gatavi jauniem iesākumiem Latvijā.

"Atgriešanās ir emocionāls lēmums. Cilvēkiem pietrūkst dzimtenes, ģimenes, draugu, ierastas apkārtējās vides un t.t. Tas, ka reemigrants ir obligāti neveiksminieks, ir mīts. Tas liek domāt par Latviju, kā par kaut kādu bedri, kurā var tikai iekrist. Tā domāt ir ļoti kaitīgi," uzskata Kreilis.

Pēc viņa sacītā, daudzus no tiem, kas ir gatavi atgriezties Latvijā, apmierina tūkstotis eiro alga.

"Mēs nezinām, vai visi imigranti spēs nopelnīt šādu naudu Latvijā, bet ir skaidrs, ka pastāv tāda tirgus daļa, kur atrod šādus piedāvājumus," pateica Kreilis, piebilstot, ka prasību līmenis ir augstāks vienīgi tiem kas meklē darbu IT jomā.

Teju puse reemigrantu izskata iespēju atkārtoti aizbraukt no Latvijas

Latvija saskārusies ar masveida iedzīvotāju aizbraukšanu pēdējo gadu laikā — pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgie pilsoņi arvien biežāk dodas strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvijas valdība meklē iespējas, kā stimulēt pilsoņu atgriešanos dzimtenē. ĀM izstrādā speciālu Latvijas ārzemju diasporas atbalsta likumu.

2017. gadā Latvijā darbu sāka pilotprojekts, kurš aicina palīdzēt darba migrantiem atgriezties dzimtenē, šiem mērķiem piešķirti 425 tūkstoši eiro.

Programmas ietvaros aizvadītā gada februārī katrā Latvijas reģionā darbu uzsāka koordinatori, viņu uzdevums ir veidot sakarus ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu, kādas viņiem pastāv vajadzības un problēmas, kas traucē atgriezties dzimtenē. Kā arī iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Visu šo projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).