RĪGA, 19.jūlijs — Sputnik. Nav vienkārši saskatīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi, jo pārejas vecumā depresija neizpaužas tāpat kā pieaugušajiem, kuru vidū tamlīdzīgs stāvoklis bieži redzams pēc mīmikas, uzsvēra psihoterapijas eksperts un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas virsārsts Artūrs Utināns intervijā Sputnik Latvija.
"Pusaudzis var smaidīt un smieties, taču vienlaikus būt depresijā," atzīmēja Utināns.
Riska faktori
Jāņem vērā vairāki riska faktori. Pirmkārt, tā ir vientulība: satraukumam ir iemesls, ja pusaudzis nepieder pie kādas vienaudžu grupas, ja viņam ir pretenzijas pret visiem.
Otrkārt, zināma loma ir arī nākotnes plānu trūkumam un svārstībām profesijas izvēlē.
Treškārt, svarīgs aspekts ir romantiskas attiecības, it īpaši, ja tādas ir klases biedriem un grupas biedriem, taču ne pašam pusaudzim.
"Iespējama bīstama faktoru kombinācija: pusaudzis nepieder pie grupas, nav izvēlējies profesiju, viņam nav romantisku attiecību, viņš ir noslēgts saziņā ar tuviniekiem, nestāsta par savām problēmām un kļūst aizvien vientuļāks," pastāstīja Utināns.
Viņš atzīmēja, ka visvairāk apdraudēti jaunieši, jo viņi retāk nekā meitenes vēlas meklēt palīdzību.
Ko darīt
Pašnāvniecisko slieksmju ārstēšanas galvenā metode ir psihoterapija, it īpaši, ja runa ir par īpašu aizvainotību, neuzticību un bailēm no kritikas.
Taču dažos, īpaši nopietnos depresijas vai psihotisko traucējumu gadījumos speciālists var ieteikt antidepresantus.
"Tuvinieki bieži nesaskata psihotiskos, šizofrēniskos traucējumus. Kad jaunietis pret tuviniekiem izturas agresīvi, to bieži skaidro ar to, ka pusaudžiem raksturīga agresija. Tuvinieki var pārdzīvot, taču pat nedomā, ka tā var būt nopietna slimība – pusaudža šizofrēnijas izpausme. Tādos gadījumos vajadzīgas zāles," uzsvēra psihiatrs.
"Zālīte" nav joks
Psihotiski traucējumi var būt saistīti ar narkotiku, piemēram, marihuānas lietošanu.
"Ne velti lielākā daļa psihiatru iebilst pret "zālītes" legalizāciju, lai arī iespējamas medicīniskas indikācijas tās pielietošanai, kuru dēļ ir runa arī par legalizāciju, pusaudža smadzenēm tā nedod pozitīvu efektu, taču var novest pie atsvešināšanās no sabiedrības," atzīmēja eksperts.
Viņš uzsvēra, ka pat vieglās narkotikas var mazināt mērķtiecību, jo dāvā vieglu piekļuvi eiforijai.
"Nekādas "zāles" neparādīs, kā atrast vietu dzīvē, kādu profesiju izvēlēties, kā iepazīties ar meiteni," konstatēja psihiatrs.
Iepriekš eksperts jau stāstīja Sputnik Latvija par pašnāvnieciskā noskaņojuma izplatīšanās jauniešu vidū iespējamiem iemesliem.
Pārsvarā tie ir depresijas tipa traucējumi – jaunieši nesaskata dzīves jēgu.
Līdztekus grūtībām personīgajā dzīvē un darba meklējumos loma ir arī plaisai sabiedrībā, vienojošu ideju trūkumam.
Iepriekš Latvijas Veselības ministrija atzina kritisko sitiuāciju – pusaudžu un jauniešu vidū pieaug pašnāvību skaits. Šī gada pirmās puses rezultāti likuši Latvijai pašnāvību skaita ziņā ierindoties desmitajā vietā pasaulē un otrajā vietā – Eiropas Savienībā, pet pusaudžu un jauniešu pašnāvību skaita ziņā valsts ieņēmusi pat pirmo vietu ES.