Latvijas aizsardzības ministrs draud ar bumbām nelojālajiem

Latvijas vadība regulāri izmanto mītisko austrumu draudu tēmu, lai audzētu valsts militāro budžetu, iebiedētu iedzīvotājus un iegūtu priekšrocības no Rietumiem.
Sputnik

RĪGA, 19. jūlijs — Sputnik. Tuvāko 3-4 gadu laikā valstī tiks veidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kas paredz karavīru un sabiedrības, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju ciešāku sadarbību, valsts aizsardzības ministrs Artis Pabriks atklāja Latvijas radio 4 programmas "Darbojošās personas" ēterā.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās uz profesionālās armijas (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardzes (aptuveni 12 tūkstoši) un rezervistiem (aptuveni 3 tūkstoši). Taču, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to nepietiek, nepiesiešami visi valsts resursi, norādīja Pabriks. Jaunās vispārējās aizsardzības sistēmas plāna izstrādē tika ņemta vērā Somijas, Zviedrijas, Šveices un Singapūrkas pieredze, pastāstīja politiķis.

Pabriks piebilda, ja vispārējā aizsardzība neliecina par situācijas pasliktināšanos, taču uzdevums esot maksimāli nodrošināt sabiedrības brīvību un sagatavotību. Viņš skaidroja, ka agrākā aizsardzības koncepcija netikšot grozīta – mainīsies un papildināsies tās interpretācija.

Mājas darbs

Pabriks atzīmēja: ja iestāšoties militārā krīze, pirms NATO Statūtu 5.panta stāšanās spēkā Latvijai būšot jāizpilda mājas darbs. Ministrs skaidroja: ja karavīriem, piemēram, pietrūkšot buldozeru, bet būšot zināms, ka uzņēmēju rīcībā ir divi simti tehnikas vienību, armijai tos nav jāpērk, atliek tikai sazināties ar īpašniekiem un paņemt tehniku.

Viņam vēl ir par maz: aizsardzības ministrs sūdzas par līdzekļu trūkumu

"Runājot par bērnunamiem un veco ļaužu namiem, jāzina, kas tos evakuēs. Tā nebūs armija. Līdz šim tādi jautājumi reāli nav apspriesti vai apspriesti maz. Mēs gribam saprast, kā reaģēs sabiedrība un armija. Tas ir normāls jautājums, neatkarīgi no 5.paragrāfa. Mēs neatvedīsim vācu vai britu karavīrus, kuri nodarbosies ar tādiem jautājumiem, tās ir mūsu problēmas," teica Pabriks.

Viņš piezīmēja, ka jaunā aizsardzības sistēma nenozīmē iedzīvotāju militarizāciju, tā drīzāk esot cilvēku un viņu domāšanas sagatavošana dažādām krīzes situācijām.

Politiķis atgādināja, ka cilvēki saskaras ar krīzes situācijām: avārijām uz ceļa, gāzes noplūdi utt., un skaidroja: AM vēlas panākt, lai cilvēki būtu vairāk vai mazāk sagatavoti, un plāno ieviest šo sistēmu Latvijā triju gadu laikā.

Pabriks ziņoja, ka tuvākajā laikā plānots izspēlēt "konfliktsituācijas", lai saprastu, kā civilie iedzīvotāji uz tām reaģē. Tādas "galda spēles" jau spēlētas visās ministrijās, bet pēc tam apkopota informācija par to, kas strādā, kas - ne.

Lojalitātes jautājums

Pabriks atzīmēja, ka jaunās aizsardzības sistēmas ieviešana nav viena gada jautājums, piemēram, Somijā pastāvīgi rit diskusijas, kaut kas tiek papildināts, pārveidots. Tāda aizsardzības sistēma pat uzlabojusi saziņu dažādu cilvēku grupu starpā. Pēc viņa domām, arī Latvijas sabiedrībai jaunā aizsardzības sistēma var dot pozitīvu papildu impulsu.

Ieslēdzis un ieslēdzies. Latvijas ministru šokējis Krievijas kanāls Briselē

Radioraidījuma žurnālisti piezīmēja, ka tāda sistēma prasa lojalitāti valstij un nebūtu korekti salīdzināt gandrīz monoetnisko Somiju un Latviju, kur ir liels skaits krievvalodīgo.

"Armijā mēs nešķirojam cilvēkus pēc etniskās pazīmes, mums ir daudz cilvēku, kuri nav etniskie latvieši, un neredzu problēmas armijā, tur viss vairāk vai mazāk ir kārtībā. Par otro (kas attiecas uz pilsonisko sabiedrību – red.) būšu mazliet cinisks, taču lojalitāte šeit (militāra konflikta gadījumā – red.) nav galvenais jautājums, galvenais ir – gribat dzīvot vai ne. Nav svarīgi, cik lojāli esat, ja būs krīze, nedod Dievs, karš, raķetes vai bumbas jums neprasīs, vai esat ļoti lojāls Latvijas valstij vai neesat. Ja gribat būt gatavi aizsargāt savas ģimenes no uzbrucējiem, labāk turieties visi kopā valsī. Es domāju, dažiem slāņiem tas, iespējams, palīdzēs kļūt lojālākiem, ja tādu nav," noslēdza Pabriks.