RĪGA, 16. jūlijs – Sputnik. Aptuveni puse "inovatīvo" zāļu, kuras parādās Eiropas valstu plauktos, izrādījās līdzvērtīgas vecajiem preparātiem, kurus tās aizstāj tirdzniecībā, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz žurnālu BMJ.
"Veselības iestāžu ierēdņiem jāieņem aktīvāka pozīcija. Viņiem nav jāgaida, kamēr farmaceitiskās kompānijas nolems izstrādāt vienas vai otras zāles, bet viņi var noformulēt uzdevumus un pasākumu paketi, kuri palīdzēs izveidot tos preparātus, kuri nepieciešami slimnieku ārstēšanai tieši šobrīd," paziņoja Beata Vizelere (Beata Wieseler) no Ķelnes Veselības aprūpes kvalitātes izpētes institūta (Vācija).
Pēdējo gadu laikā zinātnieki, politiķi un sociologi nopietni norūpējās par zāļu cenu straujo kāpumu un veselības aprūpes tēriņu pieaugumu. Katru gadu aptieku plauktos parādās populāru zāļu jaunas versijas, kurām it kā piemītot paaugstināta efektivitāte, taču to cena vai nu nemainās, vai arī kļūst vēl augstāka.
To izstrāde, kā uzskata daudzi mūsdienu farmaceitiskās industrijas kritiķi, palīdz lielajiem tirgus dalībniekiem paturēt to zāļu "licencētās" ražošanas tiesības, kuru patentiem drīzumā izbeigsies derīguma termiņš.
Kaut kas līdzīgs, tostarp, notiek ar insulīnu, kura lētās "pirātiskās" versijas pagaidām neeksistē, jo tā ražotāji pastāvīgi rada jaunus, domājams, uzlabotus šī hormona variantus. Pateicoties tam, atsevišķu insulīna marku cenas pieaugušas sešas reizes pēdējo 15 gadu laikā vien, savukārt dažiem citiem medikamentiem, piemēram, zālēm HIV inficētajiem, tās pacēlušās vairākas reizes.
Vizelere un viņas kolēģi pārbaudīja, kāda ir situācija ar citām "inovatīvajām" zāļu markām, kuras šobrīd nonāk tirgos un Vācijas aptiekās. Kopumā, pēdējo astoņu gadu laikā parādījās 200 medikamentu, kuras izgāja Eiropas kontrolējošo iestāžu pārbaudes un tika atzītas par pilnībā drošām pacientu veselībai.
To efektivitātes analīzes stipri sarūgtināja zinātniekus - ievērojami efektīvākas, nekā to priekšteči, izrādījās vien ceturtā daļa jauno zāļu. Vēl 16% bija nenozīmīgi labāki par vecajām zālēm, savukārt pārējie 58% ne ar ko neatšķīrās no tām.
Turklāt, kā noskaidroja zinātnieki, lielākā daļa jauno zāļu cieš no tā dēvētā "nav ražots pie mums" sindroma – tās visas darbojas uz viena un tā paša iedarbības mehānisma, lai gan tos saražoja konkurējošās firmas dažādos laikos. Tas liecina par to, ka nozare tērē milzīgu naudu bezjēdzīgiem klīniskiem pētījumiem, taču gandrīz nenodarbojas ar reālo zinātnisko darbu.
Pateicoties šāda veida trendiem, progress daudzās medicīnas jomās, konstatē pētnieki, faktiski ir apstājies. Piemēram, psihiatrijā un diabēta ārstēšanā vien attiecīgi 6% un 17% jauno zāļu izrādījās efektīvāki, nekā to priekšteči.
Kā radusies šāda situācija? Pēc zinātnieku domām, tā ir saistīta ar to, ka kontrolējošās iestādes galvenokārt koncentrējas uz drošības, nevis uz jauno zāļu efektivitātes novērtēšanas. To izmantoja, tostarp, arī pretvēža zāļu ražotāji - lielākā daļa medikamentu tika apstiprināta pēdējo gadu laikā bez jebkādu apliecinājumu tam, ka tie nes labumu pacientiem.
Tas viss, pēc pētnieku domām, liecina par to, ka PVO, ES un nacionālajām veselības iestādēm ir radikāli jāpārskata normas, kas nosaka farmaceitisko kompāniju darbu un ievērojami jāpastiprina tās. Tādā gadījumā, cer Vizelere un viņas kolēģi, tas padarīs tās orientētus ne vien uz peļņas izspiešanu no slimniekiem, bet arī uz reālām inovācijām.