RĪGA, 11. jūlijs — Sputnik. Igaunija un Latvija varētu kļūt par pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās tiks īstenota vienota stikla un plastmasas alus taras pieņemšanas sistēma, vēsta Sputnik Igaunija.
Latvijas prezidents Egils Levits devies savā pirmajā ārvalstu vizītē pēc inaugurācijas un ticies ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu.
"Mēs runājām par alu. Ne par cenu un nodokļiem, bet gan par to, kas paliek pēc alus. Tā ir bundža vai pudele. Mums jāiet uz priekšu un jāizveido pirmā kopējo pārrobežas pieņemšanas punktu sistēma, kas kalpos par modeli visai Eiropai," preses konferencē pēc tikšanās pastāstīja Kaljulaida.
Pēc viņas domām, tas ir ne tikai taras utilizācijas jautājums, bet arī visa Baltijas jūras reģiona vides aizsardzības problēma.
"Patiesībā jautājums nav par pudelēm un bundžām. Tas ir apkārtējās vides, Baltijas, mūsu Ziemeļu puslodes, mūsu planētas jautājums. Tas šķiet mazs solītis, taču cīņā ar apkārtējās vides problēmām un klimatiskajām krīzēm mēs varam iet tālāk tikai tad, kad ikviens tajā iesaistīsies," ir pārliecināta Kaljulaida.
Līdztekus budžeta ienākumu sarukumam un pierobežas lauku veikalu izputēšanai, alkotūrisms uz Latviju nes Igaunijai vēl vienu, retāk apspriestu problēmu: ko darīt ar 100 miljoniem budeļu un alumīnija bundžu, ko igauņi ik gadus atved no Latvijas.
Kopš 2005.gada Igaunijā darbojas taras depozīta sistēma – speciāli automāti izmaksā 10 centus par katru tukšo taras vienību. Latvijā tādas sistēmas nav, vēl vairāk, bundžas un pudeles no Latvijas nav piemērotas sistēmai Igaunijā – neviens nav iemaksājis par tām depozītu. Tāpēc tara tiek vienkārši izmesta mežā, ceļmalās vai upju un ezeru krastos, kur tā piesārņo dabu.
Šī gada sākumā Igaunijas Vides ministrija piedāvāja negaidītu risinājumu: izveidot kopīgu Igaunijas un Latvijas taras depozīta sistēmu, pirmo Eiropas Savienībā, lai Latvijā pirktās pudeles būtu piemērotas taras pieņemšanas automātiem Igaunijā un otrādi.