RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Šogad Latvijas Jūrskola svin savu 180. jubileju kopš dibināšanas dienas, savukārt Latvijas Jūras akadēmija atzīmē 30. gadadienu. Taču mācību iestādēs ir noraizējušies par mazu jauniešu skaitu, kuri izvēlas ar jūru saistītas profesijas.
Akadēmijā skaidro, ka visticamāk ne visiem ir zināms par darbiekārtošanās iespējām un par vairāku tūkstošu eiro algām, vēsta LNT.
Sarežģītas mācības – liela alga
Jaunieši nestiedz mācīties vadīt jūras kuģus, mehāniku, navigācijas elektroniku, kuģu elektroautomātiku. Jūrskolā un Jūras akadēmijā ir vismazāk studentu valstī. Līdzīgi iepriekšējiem gadiem, šoreiz tiks uzņemti apmēram 200 cilvēku. Vēl mazāk pabeidz mācības – pēdējo izlaidumu sastādīja 80 cilvēki.
Taču tos, kas godam izies piecu gadu apmācību akadēmijā un pusgadu ilgu praksi jūrā, gaida plašas darbiekārtošanās iespējas visā pasaulē.
"Pēc absolvēšanas jaunākie virsnieki saņem divus, trīs vai četrus tūkstošus eiro atkarībā no kuģu kompānijas. Vecākajam kapteiņa palīgam algas ir no 8000 līdz 10 tūkstošiem. Kapteinim ir no 10 tūkstošiem un uz augšu," pastāstīja Jūras akadēmijas rektore Kristīne Carjova.
Tieši augstās algas abiturienti sauc par galveno Jūras akadēmijas izvēles iemeslu.
Savukārt studenti Kirils Zvarinovs un Lauris Āboliņš, kuriem atlicis mācīties vēl pusgadu, mazo studēt gribētāju skaitu skaidro ar profesijas specifiku.
Lauris pievērš uzmanību darba dežūrmaiņu metodei – cilvēks vairākas nedēļas vai mēnešus pavada jūrā, un pēc tam tikpat daudz – krastā.
"Šeit nav viegli mācīties, to visi zina. Akadēmijā ir grūti mācīties. Lai tiktu līdz 5. kursam, tas prasa daudz spēka, bet alga – jūrnieki pelna diezgan daudz," pastāstīja Kirils.
Par praktikantiem cīnās
Latvijā ir vairāk nekā 50 dažādu valstu karogu kuģniecības kompāniju pārstāvniecības. Arvien lielāks pieprasījums pēc mūsu jūrniekiem rodas Dienvidāzijas kompānijām.
"Mūsu studentus rezervē jau otrajā kursā, un principā par viņiem ļoti cīnās. Mūsu studentu skaits, ko dot praksē, nav pietiekams – mums pat praktikantu pietrūkst. Mēs nevaram apmierināt kompāniju nepieciešamības un viņi ņem studentus no Lietuvas un Sanktpēterburgas," norādīja akadēmijas rektore.
Kaut gan studentu ir nepieciešams vairāk, akadēmija neuzņem kuru katru, un lielākā daļa atbirst jau pēc pirmās sesijas. Visā vainojamas Latvijas vidusskolu absolventu vājās matemātikas un fizikas zināšanas.
"Ar loģisko domāšanu ir ļoti slikti cilvēkiem. Neprot, teiksim, zinot vienu un zinot otru, kopā salikt un pieņemt lēmumu. Viņi to neprot. Tā pati vektoru matemātika – viņiem ir problēmas," paskaidroja akadēmijas jūras transporta nodaļas docents Ēriks Koržeņevskis.
Tiesa, kopumā jūrā un uz sauszemes reāli Latvijas jūrnieku strādā vairāk, nekā Lietuvā un Igaunijā kopā ņemot, gandrīz tikpat daudz kā Zviedrijā, tādēļ pasniedzējs raugās nākotnē ar optimisma izjūtu – kuģniecības profesijām nedraud pagrimums.