RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Lielbritānijas ĀM atteica akreditācijā telekanālam RT un aģentūrai Sputnik mediju brīvības konferencei Londonā. Kremlī šo aizliegumu nosaukuši par spilgtu absurduma piemēru, savukārt Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" galvenā redaktore Margarita Simonjana atzīmēja Londonas lēmuma nepamatotību.
Neviena piemēra
Simonjana paziņoja, ka Globālās mediju brīvības konferences (Global Conference for Media Freedom) organizatori paziņoja, ka akreditācijas atteikums RT un Sputnik korespondentiem it kā ir saistīts ar brīvu vietu trūkumu. Krievijas vēstniecība Londonā nosauca šo lēmumu par britu ĀM rosinātu diskrimināciju.
Londonas aizliegums slēpj sevī nepamatotas apsūdzības par dezinformāciju attiecībā pret RT un Sputnik, norādīja Simonjana.
"Britu ĀM par to, kāpēc mūs nepalaida uz mediju brīvības konferenci Londonā: "Mēs neakreditējām RT un Sputnik viņu aktīvās lomas dezinformācijas izplatīšanā dēļ." Neviena šīs dezinformācijas piemēra viņi, protams, tā arī neminēja," uzsvēra Simonjana.
Viņa atgādināja, kā Lielbritānijas ĀM "ar kauna izjūtu padzēsa publikāciju par vielas krievisko izcelsmi, ar kuru saindēja Skripaļus". "Vai kā BBC centās atrast "krievu pēdas" – vismaz kaut kādas, vismaz niecīgas - "dzelteno vestu" protestos Parīzē. Redakcija prasa asinis, ko," paziņoja Simonjana.
Spilgta absurduma izpausme
Kremlī izteica nožēlu sakarā ar akreditācijas atteikumu RT un Sputnik korespondentiem Londonā, norādot uz situācijas absurdumu.
"Nekāda nopietna mediju brīvības apspriešana apstākļos, kad žurnālistiem atsaka dalībā, nevar būt. Un tā laikam ir spilgtākā notiekošā absurduma izpausme," paziņoja Krievijas prezidenta preses sekretārs.
Šāds absurdums diemžēl iegūst regulāru un ilgstošu raksturu, piebilda Peskovs.
Krievijas ĀM pieprasīja Londonai diennakts laikā pamatot akreditācijas atteikumu RT un Sputnik dalībai konferencē.
"Pretējā gadījumā mēs vērtēsim izskanējušās apsūdzības kā apmelošanu, kas ceļ neslavu Krievijas mediju lietišķajai reputācijai, kā spilgtu viltus ziņu un dezinformācijas izplatīšanas piemēru," paziņoja iestādes oficiālā pārstāve Marija Zaharova.
Dubultie standarti
KF Valsts domē aizliegumu RT un Sputnik žurnālistiem piedalīties pasākumā, kurš ir veltīts mediju brīvībai, nosauca par dubulto standartu politikas izpausmi.
"Jāiziet no tā, ka dubultie standarti šobrīd kļuvuši absolūti acīmredzami gan ASV politikā, gan Lielbritānijas un citu valstu politikā attiecībā uz medijiem," pateica Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins.
Parlamentārietis uzsvēra, ka aizliedzošie pasākumi attiecībā pret Sputnik ir pretrunā "ar visām bāziskajām tiesībām un brīvībām".
"Visas iepriekš sasniegtās vienošanās liecina par to, ka mums ir jāgarantē vārda brīvība, jāgarantē informācijas izziņošana… Bet, kā jau jūs redzat, ir valstis, kuras uzskata, ka viņiem šie starptautiskie noteikumi nav rakstīti," norādīja Volodins.
Rietumi pret Sputnik un RT
Situācija ar Krievijas medijiem Rietumos pēdējo gadu laikā ievērojami pasliktinājusies. 2016. gadā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par pretošanos Krievijas medijiem, par galvenajiem draudiem tajā nosaukti Sputnik un RT. Virkne rietumu politiķu, tostarp ASV Senāta locekļi, kā arī Francijas prezidents, apsūdzēja Sputnik un RT par iejaukšanos vēlēšanās. Maskavā vairākkārt norādīja uz šāda veida paziņojumu nepamatotību.
2018. gada pavasarī britu mediju regulators Ofcom iesāka izmeklēšanu attiecībā pret telekanālu RT, pēc kuras rezultātā paziņoja par pārkāpumiem septiņos no desmit izskatītajiem materiāliem. Avīzes The Guardian žurnālists diennakts garumā skatījās RT ēteru sakarā ar "Skripaļu lietu", taču bija spiests atzīt, ka "informācija par notikumiem kopumā tika pasniegta tā, kā tas bija".