RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Igaunija atkal kļūst par valsti, kura ir populāra somu "alkotūristu" vidū – uz prāmjiem no Tallinas sāka veidoties alus vezumu rindas, vēsta Sputnik Igaunija.
Pēc kuģniecības kompānijas Tallink valdes priekšsēdētāja Pāvo Nigene sacītā, pagaidām nav skaidrs, cik lielā mērā tūrismu plūsmas pieaugums no Somijas ir saistīts ar alkohola produkcijas akcīzes samazinājumu Igaunijā, sākot ar 1. jūliju.
"Nav starpības, vai jaunu tūristus atveda akcīzes samazināšana vai brauc tie, kas brauc uz šejieni pastāvīgi, viņiem ir radusies motivācija pirkt vairāk preču Igaunijā," citē Nigene komentāru ERR.
Tallink vadītājs norādīja, ka daļa no Igaunijā ieceļojošiem cilvēkiem par braucieni mērķi norādīja iepazīšanos ar alkohola cenu izmaiņām.
"Bet viņi šeit apmeklē restorānus, izmanto citus pakalpojumus, kāds paliek viesnīcās. Protams, tas ir plašāks nodokļu spektrs, kuri uzturēs Igaunijas valsts budžetu akcīzes samazināšanas rezultātā," secināja Pāvo Nigene.
Kā jau iepriekš stāstīts, no 2019. gada 1. jūlija Igaunijā spēkā stājās likuma grozījumi, kuri paredz akcīzes samazināšanu par 25% stiprajam un vieglajam alkoholam. Paziņojumi par gaidāmajiem jaunievedumiem kļuva par īpašas Latvijas un Somijas valdības uzmanības objektu.
Tallinas rīcībā Rīga saskatīja vienošanās pārkāpumu, kuras it kā paredzēja, ka visus soļus attiecībā uz akcīzēm Baltijas valstīm jāsaskaņo savā starpā.
Komentējot Latvijas izteiktās apsūdzības, Igaunijas premjers Jiri Ratass paziņoja, ka par kaut kādu vienošanos par šo tēmu viņam nekas neesot zināms. Līdz ar to Latvijas Ministru Kabineta vadītājs Krišjānis Kariņš pasludināja Igauniju par "akcīžu kara" pieteicēju un apsolīja veikt atbildes pasākumus, viens no kuriem kļūs akcīzes samazinājums par 15% alkoholam Latvijā. Savu vārdu Kariņš turēja – likums par akcīzes samazināšanu Latvijas Saeimā tika pieņemts 8. jūlijā, tas stāsies spēkā 1. augustā.
Somijas varasiestādes uz alkohola akcīžu samazināšanu Igaunijā reaģēja pietiekami atturīgi. Valsts valdībā paziņoja, ka negrasās atteikties no plāniem pacelt nodokļu nodevas alkoholam par kopējo summu 50 miljonu eiro apmērā.
Taču, kā teikts Somijas Ministru Kabineta programmā, uzmanība tiks veltīta arī ārējiem faktoriem, tādiem kā alkohola apjomi, kuru Somijas iedzīvotāji piegādā pēc ārzemju braucieniem.
Zināms, ka alkohola produkcijas akcīzes Igaunijā sāka aktīvi celties iepriekšējās valdības laikā, kuru, starp citu, arī toreiz vadīja Jiri Ratass.
Šāda nodokļu politika izraisīja negatīvu reakciju Igaunijas sabiedrībā un slikti ietekmēja valsts ekonomiku. Varasiestāžu rīcība noveda pie tā, ka Igaunijas iedzīvotāji iecienīja tā dēvētās alkotūres uz Latviju, kur alkohola cenas izrādījās gandrīz divas reizes zemākas, nekā pašmājās.