Lai saražotu tādu daudzumu viedtālruņu, bija nepieciešams liels daudzums metāla, plastmasas, stikla un citu materiālu. Daļa no tiem, piemēram, kobalts, tiek iegūti ar rokām, pie tam dažkārt tādā darbā pašās nabadzīgākajās valstīs, piemēram, Kongo nodarbināti bērni. Citi materiāli, piemēram, retzemju metāli, ir sastopami ļoti nelielā daudzumā un nākamā gadsimta laikā var izzust.
Viedtālruņiem nepieciešams liels elektrības apjoms, ko pārsvarā iegūst, sadedzinot fosilo degvielu. Gada laikā viedtālrunis var patērēt tikpat daudz elektrības kā ledusskapis. "Digitālā ekonomika", kuras neatņemamu elementu veido viedtālruņi, izmanto 10% no kopējā elektrības apjoma uz Zemes.
Taču citi dati ainu padara gaišāku. Piemēram, pēc būtības, ASV kopējais patērētās elektrības apjoms nemainās gandrīz 10 gadus. Vairākus gadu desmitus līdz 2008. gada ekonomiskajai krīzei plastmasas patēriņš ASV auga par 50% ātrāk nekā valsts ekonomika, taču 2009. gadā situācija kardināli mainījās, un tagad plastmasas patēriņa pieaugums ir gandrīz par 15% mazāks nekā ekonomikas izaugsmes tempi.
Savienotās Valstis izmanto aizvien mazāk tērauda, vara, zelta, minerālmēslu, ūdens, aramzemju, koksnes, papīra un citu ekonomikas elementu. Gaidāmā deficīta pazīmju ir maz: piemēram, retzemju metālu cenas joprojām ir daudz zemākas nekā nesenie augstie rādītāji.
Izmaiņas nav notikušas ne globalizācijas dēļ, ne arī tādēļ, ka ražotnes pārceltas uz citām valstīm – ASV pienākas aptuveni 25% pasaules ekonomikas. Kas tad īsti notiek?
Vēsturnieks Stīvs Sičons sāka to nojaust, kad par trim dolāriem nopirka kaudzi vecu avīžu un 1991. gada 16. februāra numura pēdējā lapā ieraudzīja elektronikas veikala reklāmu. No 15 reklāmā uzskaitītajām iekārtām 13 šodien atrodamas viedtālrunī: kalkulators, kamera, radiouztvērējs ar taimeri, mobilais tālrunis, magnetofons utt. Reklāmā nekas nebija teikts par kompasu, fotoaparātu, barometru, altimetru, akselerometru un GPS sistēmu, taču arī tās ir jūsu viedtālrunī.
Pēdējo gadu laikā krasi samazinājušies fotoaparātu, videokameru, fotofilmas un videokasešu pārdošanas apjomi, taču ne tāpēc, ka mēs vairs nefotografējam un nefilmējam. Lieta tāda, ka viedtālrunis ir devis iespēju padarīt visu šo lietu patēriņu nemateriālu.
Citiem vārdiem sakot, kad diskutējam par viedtālruņa ietekmi uz planētu, vajag domāt kompleksi. Kādu tehnikas apjomu nāktos saražot pasaulē pēdējo 12 gadu laikā, ja nebūtu viedtālruņu?
Tehniskais progress piedāvā dažnedažādas iespējas apmierināt visas mūsu vajadzības uz mazāka resursu daudzuma rēķina. Datordizains ļauj radīt alumīnija bundžas ar plānākām sieniņām, vieglākas ēkas, ekonomiskākus dzinējus. Modernās tehnoloģijas lauksaimniecībā ļauj fermeriem palielināt ražu ar mazāku platību zemes, mazāku daudzumu ūdens un mēslojuma. Tehnoloģijām nepieciešams liels daudzums elektroenerģijas, taču tās palīdz būtiski ietaupīt. Tāpēc elektroenerģijas patēriņš ASV aug aizvien lēnāk.
Paskatieties, piemēram, uz kartonu. Lai arī elektroniskās tirdzniecības apjomi pieaug, kopējais kartona piegādes apjoms ASV 2015.gadā bija mazāks nekā 1995.gadā. Jā, Amazon un tās konkurenti piegādā mums daudz vairāk kartona kārbu, taču konkurences apstākļos visi cenšas ietaupīt uz tā rēķina, tāpēc pastāvīgi izgudro kaut ko jaunu iepakojuma un loģistikas jomās. Galu galā inovāciju rezultātā ir mazinājies kartona un daudzu citu materiālu pieprasījums.
Protams, kapitālisms un tehniskais progress neatrisinās visas mūsu ekoloģiskās problēmas. Tas nelikvidēs apkārtējās vides piesārņojumu (kur lielāko kaitējumu nodara siltumnīcas gāzes), neaizsargās izmirstošās sugas un neaizsargātas sabiedrības. Taču nevajag raizēties par to, ka iPhone un to digitālie dvīņi iztukšos planētu.