RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Svētdien, 30. jūnijā, beidzās Latvijas prezidentūras termiņš Baltijas jūras Valstu padomē (BJVP), vēsta Mixnews.lv.
BJVP ir starptautiska, starpvaldību organizācija, kura tika nodibināta 1992. gadā Kopenhāgenā Baltijas valstu ārlietu ministru konferencē. Padomes sastāvā ienāca Vācija, Dānija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Krievija, Somija, Zviedrija, Igaunija, kā arī Eiropas Sabiedrību komisija. 1995. gadā organizācijai pievienojās Islande.
Baltkrievijai, Lielbritānijai, Spānijai, Itālijai, Nīderlandei, Rumānijai, Slovākijai, ASV, Ukrainai un Francijai BJVP ir novērotāju statuss. Taču Baltkrievija un Francija jau iesniedza pieteikumus pilntiesīgai dalībai organizācijā.
Latvija ir gandarīta
Latvijas prezidentūra BJVP sākās 2018. gada 1. jūlijā. Pēc gada, šodien, 1. jūlijā Latvija nodod savas pilnvaras Dānijai. Jāatzīmē, ka Latvija 2018. gadā kļuva par organizācijas priekšsēdētāju jau trešo reizi kopš BJVP dibināšanas.
Latvijas ĀM informēja, ka Latvijas prezidentūras BJVP prioritātes bija drošība un biedrības vienotība, kā arī reģiona stabilitāte, teritoriālā attīstība, klimata izmaiņas un kultūrmantojuma saglabāšana un digitalizācija.
Tāpat ĀM paskaidroja, ka viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm ir sadarbības ar Baltijas jūras reģiona valstīm, un BJVP spēlē svarīga instrumenta lomu šajā jautājumā. Diplomātijas iestādē atzīmēja arī to, ka prezidentūra Baltijas jūras Valstu padomē sniedza Latvijai iespēju virzīt starpvaldību sadarbību Baltijas jūras reģionā un veicināt kopīgu mērķu īstenošanu.
"Latvija noslēdz savu prezidentūru BJVP 2018.-2019. gada periodā. Šī gada laikā Latvija veiksmīgi īstenojusi darbu virzienos, kurus tā uzskata par prioritāriem. Tostarp, tās ir sociālās drošības, stabilas attīstības, teritoriālās attīstības, kultūrmantojuma jomas un klimata izmaiņu problēmas. Vēlam veiksmi Dānijai, kura tagad vadīs BJVP," teikts Latvijas ĀM paziņojumā Twitter mikroblogā.
Latvija aizvadījusi savu pēdējo sēdi BJVP prezidējošās valsts kārtā 3. jūnijā Jūrmalā. Sēde norisinājās Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vadībā.
Toreiz tika pieņemti divi Latvijas prezidentūras laikā sagatavoti dokumenti - "Jūrmalas deklarācija" un "BJVP Reformu plāns 2018.-2020. gadam", kuru tagad paredzēts īstenot Dānijai.