RĪGA, 27. jūnijs — Sputnik. Ukrainas pilsoņi, braucot peļņā uz Poliju, nereti kļūst par vietējo darba devēju cietsirdības upuriem, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz portālu "Obozrevateļ".
"Pat oficiāli darbā pieņemtus ukraiņus var izmest uz ielas kā vergus", izdevums citēja arodbiedrības "Darba solidaritāte" vadītāju Vitāliju Mahiņko.
Piemēram, jūnija vidū Polijā gāja bojā 36 gadus vecs vīrietis no Ukrainas. Galdniecības cehā viņam kļuva slikti. Vasilijs Čornejs zaudēja samaņu darba vietā, sākās krampji. Ražotnes saimniece neizsauca ārstu, jo vīrietis nebija oficiāli pieņemts darbā. Darba dienas beigās viņa lika aizvest Vasiliju uz mežu un pamest tur.
Vīrieša līķi atrada mežsargi un izsauca policiju. Vasilija sieva pastāstīja, ka uzzinājusi par viņa nāvi no sociālajiem tīkliem piecas dienas vēlāk. Ukrainā viņam palikuši trīs bērni un vecāki – sirmgalvji.
Uzņēmuma saimniece ir aizturēta. Viņa apgalvo, ka Vasiliju nepazīst.
Līdzīgs gadījums pirms gada fiksēts Poznaņā. Ukraiņu sieviete pēc insulta pamesta uz soliņa parkā. Uzņēmuma saimnieks, kurā viņa strādāja, piezvanīja policijai un paziņoja, ka ieraudzījis iereibušu sievieti. Noskaidrojās, ka viņa strādājusi firmā nelegāli, lai arī viņai bija apsolīts oficiāls darba līgums.
Arodbiedrības "Darba solidaritāte" vadītājs Vitālijs Mahiņko pastāstīja, ka no ukraiņu darbiniekiem viegli atbrīvojas, ja radušās problēmas ar veselību.
"Vīrietis savainoja kāju, brūcē iekļuva infekcija, viņš nespēja staigāt. Viņu pameta pieturvietā pat bez kruķiem," stāstīja Mahiņko.
Pie tam Ukrainas Starptautiskās darbā iekārtošanas asociācijas vadītājs Vasilijs Voskoboiņiks norādīja, ka ukraiņu darba migrantu galvenā problēma ir nelegālais statuss.
"Ukraiņi savā valstī pieraduši strādāt neoficiāli, labākajā gadījumā legāli saņem tikai minimālo algu, viss pārējais paliek ēnā," viņš pastāstīja intervijā izdevumam.
Skandalozs incidents noticis ar Ukrainas pilsoni Jeļenu Romaņenko, kura iekārtojās darbā gludināšanas cehā Polijā. Ar viņu notika nelaime – rullis saspieda roku, un galu galā to nācās amputēt. Iespējams, traumas nebūtu tik nopietnas, ja darba devējs nebūtu aizliedzis glābējiem sagriezt gabalos gludināšanas iekārtu. Roku izdevās izvilkt tikai pēc stundas.
Sieviete strādāja legāli, tāpēc viņai izdevās panākt ārstēšanās apmaksu no darba devēja puses, turklāt viņa saņem Polijas invaliditātes pensiju.
Uz poļu pensijām var cerēt tikai oficiāli darbā pieņemtie ukraiņi, taču atbilstošo dokumentu noformēšanas procedūra Ukrainā bieži ievelkas garumā, pastāstīja kijeviete Ludmila, kura jau trīs gadus nostrādājusi Polijā kā pasniedzēja.
"Viņi pat nevar pastāstīt, kādu bankas karti jāatver, lai saņemtu izmaksas Polijā. Mani vairākas reizes sūtīja uz banku. Teica: atveriet parastu karti – te zlotiem, te eiro," sūdzējās sieviete.
Ukrainas Sociālās politikas ministrija vēsta, ka ik gadus sezonas darbos uz ārzemēm dodas aptuveni deviņi miljoni valsts pilsoņu. Pēdējos gados šie rādītāji strauji pieaug un būtiski kaitē pašas Ukrainas ekonomikai.
Eurostat dati liecina, ka lielākais skaits Ukrainas pilsoņu izvēlas darbu Polijā, taču darba apstākļi šajā valstī bieži nav apmierinoši. Migranti stāsta, ka Polijā pret viņiem izturas kā pret "lētu darbaspēku" un vietējās algas tik tikko ļauj savilkt galus kopā. Puse uz ārzemēm aizbraukušo ukraiņu strādā nelegāli, un svešajā valstī viņiem nav gandrīz nekādu tiesību.