RĪGA, 26. jūnijs — Sputnik. Diskusiju par situāciju laukos rosināja publikācija Twitter, kurā Kristīne pastāstīja, ka saprot, kāpēc cilvēku ir aizvien mazāk.
"Vecāki ik gadu sērīgi novelk, ka apkārt neviena uguns nespīd, viņi pēdējie mohikāņi taipusē. Es gan īpaši nesēroju par to, ka paliek arvien mazāk cilvēku, kas ir ar mieru dzīvot ar sauso tualeti, kopt pusotru govi un pusi vasaras ravēt, lai tiktu pie saujas sīpolu un kartupeļiem," raksta Kristīne.
Tiesa, daudzi viņai nepiekrita un atzīmēja, ka vietumis lauki pat atdzimst.
"Jāņos pie vecākiem nodomājām tieši pretējo. Kaimiņos dzīvojošie radi nopirkuši un atjaunojuši divas pamestas mājas, kur tagad dzīvo viņu dēli (20-30gadnieki). Sausā tualete vairs sen nevienam nav, ir ievilktas dušas, normālas WC, bet iknedēļas pirts rituāli nepazūd. Lauki atdzīvojas," konstatēja komentētājs ar lietotājvārdu Gaiss.
Citi aicināja meklēt dzīves jaukumus par pustukšajos laukos.
"Žēl, ka nav jauku kaimiņu. Bet citādi, tā savā ziņā romantika – divatā, pa dienu dārza rūpes, vakarā divatā pie TV kino vakars, es jau tagad savos nepilnajos 50 tā labprāt dzīvotu," atzīmēja Rozā.
"Sausā tualete mūsdienās tiešām ir arhaisms, bet visādi citādi dzīve laukos nemaz tik nožēlojama nav. Pilsētnieks ir apkārtējās vides kalps un upuris. Pilsētnieks savā dzīvē maz ko nosaka pats un ir ērtību un materiālo labumu vergs. Laucinieks kam nav govs, principā ir kings :)," lauku dzīves priekšrocības aprakstīja Mareks Geistarts.
Citi komentētāji nokaunināja publikācijas autori par viņas dārzkopja spējām un vecāku sadzīves labiekārtošanu.
"Vai tad ir tik grūti piesponsorēt vecākus un iekārtot viņiem bioloģisko attīrīšanu?! Mēs pirms 4 gadiem iebūvējām - pavisam saprotamās naudiņās un tikai vienas dienas darbs," deva padomu Andrievs Niedra.
Publikācijas autore attrauca, ka viņas vecākiem ir normāla tualete, runa esot par kaimiņiem, kuri, būdami grādīgo dzērienu cienītāji, to atļauties nevarēja.
"Kāpēc sauja sīpolu? Vismaz mums pērn bija kastēm un spaiņiem gurķu, tomātu, ābolu, bumbieru. Turklāt tīri, ķīmijas nepieindēti. 2 gados, kopš esam saimnieki lauku mājai, izkustos, kas ir labi veselībai. Turklāt citādāk svērtu tonnu, jo uz sporta zālēm ar sliktu gaisu neeju," par saviem sasniegumiem pastāstīja Jolanta Rubene.
Pēdējo 15 gadu laikā Latviju pametuši simtiem tūkstošu iedzīvotāju, un vissāpīgākais trieciens skāris provinci. Starp dzīves līmeni galvaspilsētā un provinciālajos reģionos izveidojies milzu bezdibenis – cilvēki nevar atrast darbu un izmirst, nodokļu ienākumi ir niecīgi.
Pagājušā gada laikā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies vēl par 14,4 tūkstošiem cilvēku, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.
Demogrāfi prognozē, ka būšot grūti sagaidīt divu miljonu iedzīvotāju skaitu Latvijā. Speciālisti lēš, ka līdz 2030.gadam Latvijā varētu palikt 1,7 milj. cilv., līdz 2050.gadam – 1,52 milj. (ANO prognozes ir vēl pesimistiskākas – 1,479 milj.cilv.), līdz 2100.gadam – 1,114 milj. Eksperti paskaidroja, ka iedzīvotāju skaits saruks emigrācijas un mirstības rezultātā, kas ievērojami pārsniedz dzimstību.
Speciālisti vērtē, ka ik gadus Latvija zaudē pilnvērtīgu pagastu vai nelielu pilsētu, tādu kā Cēsis.