RĪGA, 21. jūnijs – Sputnik. Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kurš aizliedz valkāt padomju un nacistu formastērpu jebkādos sabiedriskos pasākumos, vēsta Saeimas preses dienests.
Pagājušajā nedēļā Latvijas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja likumdošanas grozījumus, kuri aizliedz sabiedriskos pasākumos valkāt totalitāru režīmu formastērpus, tostarp Sarkanās armijas un nacistiskās Vācijas formastērpu. Aizliegti tika arī nacistu svastika, SS zīmes, sirpis un āmurs, karogi, ģerboņi un himnas.
Aizliegumu atbalstīja Saeimas deputātu vairākums. Grozījumi stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī, ja tos parakstīs prezidents Egils Levits. Par šī aizlieguma pārkāpšanu plānots piemērot naudas sodu līdz 70 soda vienībām privātpersonām, un līdz 580 – juridiskajām. Viena soda vienība ir 5 eiro, tādējādi, naudas izteiksmē sodi privātpersonām un juridiskajām personām var sastādīt attiecīgi 350 un 2900 eiro.
2013. gadā Latvijā tika pieņemts likums, kas aizliedz sabiedriskos pasākumos izmantot bijušās PSRS un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS simbolu un padomju simbolus – arī stilizētā veidā – sirpi, āmuru un piecstaru zvaigzni.
Krievijas ĀM aicināja attiecīgās starptautiskās struktūras, tostarp, EDSO, izvērtēt šādu Latvijas varas iestāžu soli. Pēc Krievijas ĀM oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas sacītā, tas ir "oficiālās Rīgas plānveida vēstures pārrakstīšanas kurss".
KF Sabiedriskās palātas Sabiedriskās diplomātijas attīstības, humanitārās sadarbības un tradicionālo vērtību saglabāšanas komisijas priekšsēdētāja Jeļena Sutormina paziņoja, ka vērsīsies ANO Ģenerālajā Asamblejā sakarā Sarkanās armijas formastērpa valkāšanas aizliegumu sabiedrisko pasākumos Latvijā, pielīdzinot to nacistiskās Vācijas formastērpam.
"Mēs esam sašutuši un noraizējušies saistībā ar šo situāciju, un aicinām ANO reaģēt uz to. Uzskatām par nepieļaujamu pielīdzināt miera cīnītājus, kuri aizstāvēja un atkaroja brīvību Eiropai, gandrīz visai planētai ar savām dzīvībām un veselību, ar tiem, kas iesaistīja daudzus mierīgos iedzīvotājus šajā asiņainajā, baisajā konfliktā," teikts Sutorminas komentārā medijiem, kuru publicēja RIA Novosti.
Sabiedriskā aktīviste atgādināja, ka 2015. gadā Ņujorkā ANO Ģenerālās Asamblejas 70. sesijas plenārsēdē tika pieņemta rezolūcija "Cīņa ar nacisma, neonacisma un citu prakses veidu slavēšanu, kuri veicina mūsdienu rasisma formu, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un ar to saistītas neiecietības eskalāciju".
"Tas bija signāls valstīm, kuras nodarbojas ar melīgu vēstures sagrozīšanu. Diemžēl tas joprojām turpinās. Uzskatu, ka ANO ir jāapdomā pasākumi šādos gadījumos, jo vēstures falsifikācija – tas ir kopējs drauds, un to nedrīkst nenovērtēt līdz galam," piebilda Sutormina.