RĪGA, 18. jūnijs — Sputnik. Rīgas vicemērs Oļegs Burovs paziņojis, ka mazākumtautivu bērnudārzi Latvijā nav gatavi pāriet pie nodarbībām valsts valodā: trūkst pedagogu, nebūt ne visi bērni nāk no jauktām ģimenēm, paši vecāki, iespējams, slikti pārvalda latviešu valodu, un straujā pāreja pie citas valodas var radīt traumu bērniem. Viņš pastāstīja arī par savas ģimenes pieredzi: bērni atteikušies runāt ar viņu latviešu valodā, stāsta Mixnews.
Iepriekš Nacionālās apvienības frakcija Rīgas domē ierosināja ieviest mācību programmas valsts valodā visos pašvaldības bērnudārzos. Deputāti ieteica uzdot Izglītības, kultūras un sporta departamentam līdz 30.augustam izstrādāt normatīvo aktu grozījumus, lai no nākamā mācību gada apmācības Rīgas bērnudārzos notiktu latviešu valodā.
Oļegs Burovs norādīja, ka runa ir par mazākumtautību, vienkāršāk sakot – krievu bērnudārziem. Viņš uzsvēra, ka tie nav gatavi izglītības ieviešanai valsts valodā.
"Atnākt un teikt: "Runājam tikai latviski", - to vajag novērtēt nopietni. Bērni ir dažādi, daudzi var gūt traumu. Nebūt ne visi bērni nākt no jauktajām ģimenēm, ne visiem vecāki runā labi," teica Burovs.
Problēma ir arī bērnudārzos – katru trūkums. To starpā trūkst pedagogu, kuri varētu mācīt latviešu valodā. Patlaban pirmskolas mācību iestādēs audzinātāju algas ir mazas. Tas attiecas arī uz privātajiem bērnudārziem, kur grupas ir daudz mazākas, un pedagogu slodze nav tik liela.
"Jā, likumu par pārvešanu var pieņemt, ja tev ir balsu vairākums. Taču... Ja padomāt, kas strādās? Ar kādām algām?" vaicāja politiķis.
Viņš atgādināja, ka audzinātājiem vajadzīgas ne tikai valodas prasmes – viņiem jāprot strādāt ar bērniem, un tam vajadzīga atbilstoša sagatavotība.
"Es uzskatu, ka vajadzīgi kursi personālam. Vajadzīga bilingvāla apmācība bērnudārzos – vienu vārdu, otru vārdu. Jā, audzinātājus vajag gatavot, taču nekādā gadījumā runa nevar būt par strauju pāreju," uzsvēra Rīgas vicemērs.
Viņš pastāstīja arī par savas ģimenes pieredzi: savulaik viņš centies sarunās ar meitu un dēlu pāriet pie latviešu vallodas, taču mājās viņi tik un tā turpināja sarunāties dzimtajā – krievu valodā.
"Es mēģināju runāt ar savu meitu un savu dēlu latviski. Viņi tik un tā ar mani pāriet pie krievu valodas . (..) Tas viss ir ļoti sarežģīti," noslēgumā piezīmēja Burovs.