RĪGA, 12. jūnijs - Sputnik. NATO aktivitātes pieaugums Baltijā vājina drošību reģionā, savukārt alianses pašreizējai rīcībai Eiropā nav nekā kopēja ar patiesām rūpēm par drošību, norādīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško, vēsta RIA Novosti.
"NATO paziņoja, ka paplašina militāro klātbūtni un palielina militāro aktivitāti Baltijas un Melnajā jūrā. Patiesībā visi šie manevri nevis stiprina, bet gan tikai vājina drošību gan Baltijas, gan Melnajā jūrā," Gruško paziņoja pasākumā "Primakova lasījumi".
Diplomāts atzīmēja,ka alianse attīstības vektoram izvēlējusies aukstā kara prioritātes.
"NATO šodien attīstās pēc aukstā kara stereotipiem... Patlaban viņi kā zivis ūdenī mēģina atjaunot aukstā kara atmosfēru un liek visiem tērēt resursus neesošu draudu atvairīšanai," paskaidroja Gruško.
Viņš pieļāva, ka alianse izraudzījusies tādu stratēģiju, jo nav gatava mūsdienu izaicinājumiem.
"Nezinu, kāpēc, iespējams, tāpēc, ka NATO ir izrādījusies nepielāgota jaunajai situācijai drošības jomā, tā nav gatava kļūt pievilcīga cīņā ar jaunajiem draudiem un izaicinājumiem," teica Gruško.
Krievijas ĀM pārstāvis norādīja, ka šī situācija ir paradoksāla un uzsvēra, ka tā ir jāmaina.
Gruško atgādināja, ka NATO rīcībai Eiropā nav nekā kopēja ar patiesajām drošības prasībām – alianse labprātāk kultivē mītus par draudiem no Austrumiem.
"Runājot par lielāko militāri politisko organizāciju, kas izveidota 1949. gadā, - NATO, jāsaka, ka šodien (alianse) cenšas uzspiest eiropiešiem neesošu militāri politisko jautājumu, kura pamatā ir centieni mitoloģizēt draudus no Austrumiem. Tam nav nekā kopēja ar patiesajām drošības problēmām Eiropā," teica Gruško.
Diplomāts asi kritizēja metodes, ko alianse izmanto drošības stiprināšanai Eiropā.
"Nevar drošības politika balstīties uz 1949. gada shēmām un veidoties tikai uz viena aspekta – Austrumu draudu demonizācijas," uzsvēra Gruško.
Izteikumi par nacionālās drošības draudiem no Krievijas puses, par it kā augošo Krievijas agresiju regulāri skan Baltijas valstīs un Polijā. 2016. gadā NATO pec šo valstu lūguma nolēma dislocēt Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas teritorijā četras daudznacionālās brigādes – vairāk nekā 4,8 tūkstošus karavīru. Pie tam mācību laikā NATO spēki pie Krievijas robežām sasniedz 60 tūkstošus cilvēku, atzīmēja Krievijas AM.
Vašingtonas līgums, kas lika pamatus Ziemeļatlantijas aliansei, tika parakstīts 1949. gada 4. aprīlī. NATO tika radīta kā pretsvars PSRS un tās sabiedrotajiem divu ideoloģisko sistēmu konfrontācijas laikā. Tomēr alianse turpināja pastāvēt arī pēc Varšavas līguma organizācijas izjukšanas un 70 gadu laikā paplašinājusies vairāk nekā divkārt – no 12 līdz 30 dalībniekiem, ieskaitot saskaņoto Ziemeļu Maķedonijas dalību.
Komentārā par godu militārā bloka 70. gadadienai Krievijas Ārlietu ministrija pauda cerību, ka gudrība NATO beidzot gūs virsroku pār ambīcijām un fobijām, un alianses locekļi pārtrauks "augšāmcelt draudus no Austrumiem".