RĪGA, 10. jūnijs – Sputnik. Vairāk nekā 8,5 tūkstoši karavīru no 18 valstīm, 50 kuģi un 40 lidmašīnas iesaistītas NATO ikgadējās jūras mācībās Baltops, kas sākušās Baltijas jūrā, liecina informācija NATO vietnē.
Mācībās, kas ilgs līdz 21.jūnijām, piedalīsies apmēram 8600 kareivji no ASV un Eiropas – no vairākām alianses valstīm un partneriem, kuru starpā ir Beļģija, Vācija, Dānija, Spānija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Lielbritānija, ASV, Turcija, Francija, Igaunija, kā arī Somija un Zviedrija. Šogad mācības komandē ASV Jūras spēku 2. flote.
Video ierakstā redzams prāmis ar militāru kravu. Tas dodas uz Rīgu, lai piedalītos mācībās Baltops un iziet no Ķīles kanāla.
NATO vietnē norādīts, ka iepriekš mācībās Baltops piedalījās arī Krievija, taču to vairs neuzaicina kopš 2014.gada, pēc Krimas pievienošanās KF un situācijas destabilizēšanās Ukrainas austrumos.
Mācībās iesaistīti jūras, gaisa un sauszemes spēki, tostarp – 50 kuģi un zemūdenes, kā arī 40 lidaparāti.
"NATO centrs Udemē (Vācija) komandēs visas gaisa operācijas. Lidmašīnas darbosies mijiedarbībā ar jūras kara spēkiem pretgaisa aizsardzībā, nodrošinās novērošanu un desanta operāciju piesegšanu," teikts paziņojumā. Mācības paredz arī jūras mīnu un zemūdeņu meklējumu iemaņu uzlabošanu, PGA līdzekļu izmantošanu, aizsardzību no nosacītā pretinieka kuģu uzbrukuma.
"Baltijas jūrai ir vitāli svarīga stratēģiskā nozīme aliansei, tā robežojas ar sešām NATO valstīm," konstatēja NATO oficiālā pārstāve Oana Lungesku. Viņa atgādināja, ka mācības notiek 47.reizi un tās "nav ne pret vienu vērstas, taču acīmredzams, ka situācija drošības jomā reģionā ir pasliktinājusies pēc Krimas nelikumīgās aneksijas no Krievijas puses."
"Mācību mērķis ir pārbaudīt, cik labi mūsu spēki darbojas kopā, un parādīt, ka NATO spēj aizsargāt sevi no jebkura pretinieka," viņa piebilda.
Krievijas aizsardzības ministrs, armijas ģenerālis Sergejs Šoigu iepriekš norādīja, ka NATO militārā potenciāla paplašināšana sagrauj esošo drošības sistēmu pasaulē un piespiež Krieviju spert atbildes soļus.
Krima kļuva par Krievijas reģionu pēc referenduma 2014.gadā pussalas teritorijā, kurā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iekļaušanos Krievijas sastāvā. Krimas valdība organizēja referendumu pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014.gada februārī. Ukraina vēl joprojām uzskata, ka Krima ir tās okupētā teritorija. Krievijas valdība jau vairākkārt ir norādījusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, atbilstoši starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par pievienošanos Krievijai. Valsts prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.