Amata cienīgu nav: ko Latvijas iedzīvotāji domā par prezidenta kandidātiem

Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas prezidenta kandidātu vidū nav nevienas augstā amata cienīgas personas.
Sputnik

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Saeimas deputāti 29. maija ārkārtas sēdē izvēlēsies prezidentu. Augstajam amatam ir trīs pretendenti: ES Tiesas tiesnesis Egils Levits, tiesībsargs Juris Jansons un KPV LV deputāts Didzis Šmits.

Deputātu vairākuma atbalsts ir koalīcijas kandidātam Egilam Levitam, tāpēc īpaša intriga nav gaidāma – viņš, visticamāk, tiks ievēlēts jau pirmajā kārtā.

Kā liecina Kantar TNS Interneta aptauja iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, ja prezidentu vēlētu tauta, tik pārliecinoša atbalsta Levitam nebūtu, turklāt Latvijas iedzīvotājus nav pārliecinājis neviens no pieteiktajiem kandidātiem. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Respondentu vairākums (30%) paziņoja, ka neviens no pretendentiem neatbilst augstajam amatam.

Mazāk nekā ceturtdaļa aptaujāto (24%) uzskata, ka par valsts vadītāju ir cienīgs kļūt Egils Levits.

Katrs desmitais (12%) uzskata, ka vispiemērotākais pretendents būtu tiesībsargs Juris Jansons, un tikai 2% iedzīvotāju uzskata Didzi Šmitu par cienīgu kļūt par prezidentu.

Vislielākā kategorija šajā aptaujā bija tie, kam nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Turklāt viena no iepriekšējām Kantar TNS aptaujām parādīja, ka iedzīvotāji ir slikti informēti par kandidātu politiskajiem uzstādījumiem.

Kas ir Egils Levits

Koalīcijas kandidāts Egils Levits piedzima Rīgā 1955. gadā. 1972. gadā kopā ar ģimeni emigrēja uz Vāciju. Tur Levits ieguva politologa un jurista grādu.

Lindermans: Levitam līdzīgu prezidenta kandidātu Latvijā vēl nav bijis

Kad sākās "Atmoda", Egils Levits aktīvi atbalstīja Latvijas neatkarības kustību. Kā rezultātā viņš kļuva par 5. Saeimas deputātu no partijas "Latvijas ceļš".

Vēlāk Levits bija tieslietu ministrs un vicepremjers Valda Birkava valdībās. Pēc viņa atkāpšanās Egils Levits aizgāja no politikas un kļuva par Latvijas vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā.

Kad 1995. gadā Latvija kļuva par Eiropas Padomes locekli, Levits kļuva par šīs organizācijas tiesnesi, savukārt kopš 2004. gada maija, kad Latvija iestājās ES, tika norīkots ES tiesneša amatā. Šo amatu viņš ieņem arī šodien.

Sputnik Latvija iepriekš rakstīja, ka Levits ir ne vien pastāvīgs "latviskas Latvijas" koncepcijas atbalstītājs, bet arī daudz ir izdarījis, lai šī koncepcija tiek nostiprināta valsts likumos.