Lietuviešiem piedāvāts novērtēt "Ziemeļu straumes 2" ietekmi uz apkārtējo vidi

Lietuvas iedzīvotāji var nosūtīt savus jautājumus un komentārus valsts Vides aizsardzības ministrijai.
Sputnik

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Lietuvas Apkārtējās vides ministrija ieteikusi iedzīvotājiem iepazīties ar "Ziemeļu straumes 2" celtniecības dokumentāciju, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz resora preses dienestu.

Vācija noraida ASV iespējamās sankcijas pret projektu "Ziemeļu straume 2"

Iedzīvotāji var nosūtīt komentārus, ieteikumus un jautājumus ministrijai pa elektronisko pastu plānojamās saimnieciskās darbības apkārtējās vides ietekmes vērtējuma galvenajam speciālistam Mindaugam Raulinaitim.

Resors informēja, ka to valstu iedzīvotājiem, kurus var skart cauruļvadu sistēmas "Ziemeļu straume 2" būvdarbi vai ekspluatācija, ir iespēja uzzināt vairāk par projektu un paust savu viedokli.

Pie tam ministrija atgādināja, ka 2013. gadā Lietuva ieteikusi ar "Ziemeļu straumi 2" saistītajām valstīm piedalīties procedūrās ar mērķi novērtēt šī projekta ietekmi uz apkārtējo vidi.

Pagājušajā nedēļā Dānija izmantoja tiesības izvēlēties apkārtējai videi nekaitīgāko maršrutu pāri savai ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai un pieprasīja iespēju izskatīt cauruļvada maršruta kārtējo variantu. Pieteikums paredz, ka valsts valdība saskaņos projektu tikai tuvāk gada nogalei. Tātad "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu noslēgums atlikts uz 2020. gada otro pusi.

"Ziemeļu straume 2"

"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzes vada cauruļu ar kopējo jaudu līdz 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā būvniecību no Krievijas piekrastes pa Baltijas jūru līdz Vācijai. Dalībnieki vienojās par sekojošu projekta daļu sadalīšanu: 50% "Gazpromam" un 10% katrai Eiropas kompānijai — OMV, BASF (Wintershall), Engie, Shell, Uniper (izgājusi no E.On). Jauno gāzes vadu plānots uzbūvēt līdzās esošajam "Ziemeļu straumei".

Merkele novērtējusi projekta "Ziemeļu straume 2" apturēšanas izredzes

Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, kā arī Dānija iestājas pret jaunā gāzes vada būvniecību. Pēc viņu viedokļa, projekts nes sevī ģeopolitiskās destabilizācijas riskus un var vest pie konkurences ierobežošanas.

Gāzes vada būvniecības pretinieks ir arī ASV. Vašingtona sagaida, ka Eiropas tirgū nākamajos piecos gados aizies liels daudzums sašķīdinātās gāzes no ASV, tādēļ ASV nevēlētos, lai ES ieguldītu līdzekļus fiziskajā gāzes vada infrastruktūrā.

Krievija vairākkārt ir informējusi, ka "Ziemeļu straumes 2" projekts ir ekonomisks un tēze par "kaitējumu Eiropas enerģētiskajai drošībai" neiztur nekādu kritiku — tieši otrādi, gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija samazinās tranzīta riskus un palielinās tās patērētāju gāzes piegāžu drošību. Turklāt "Ziemeļu straumes 2" maršruts līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometriem īsāks, nekā cauri Ukrainai, kas samazina tā piegādes cenu.