Valsts kontrole novērtējusi ministriju gada atskaites un ceļ trauksmi

Ministrijas vispirms lūdz naudu prioritāriem mērķiem, bet pēc tam tērē to remontam un prēmijām.
Sputnik

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Valsts kontrole pēc ikgadējās ministriju un valsts pārvaldes centrālo iestāžu gada pārskatu revīzijas informēja par kritisku situāciju attīstības izdevumu plānošanā un izlietošanā.

Valsts kontrole vispirms novērtē pārskatu pareizību, un 2018. gada revīzija parādīja, ka uzskaites un gadu pārskatu sagatavošanas kvalitāte iestādēs nav mainījusies un joprojām ir apmierinoša. Taču VK veic arī tā saucamo atbilstības pārbaudi, kurā vērtē, vai finansējums izlietots atbilstoši mērķim, kuram tika pieprasīts, tiesību aktiem un devis plānoto rezultātu.

Burovs: Valsts kontrole vienmēr sniedz laiku kļūdu labojumam

Šo pārbaužu rezultāts liek Valsts kontrolei celt trauksmi.  Novērtējot ministriju un valsts pārvaldes centrālo iestāžu gada pārskatus, revidenti secināja, ka attīstībai piešķirtā valsts nauda nesniedz mērķi.

Valsts kontrole izlases kārtā pārbaudīja un sniedza 50 atzinumus par  atbilstības jautājumiem un vismaz 50% gadījumu secināja, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība problēmu novēršanai vai steidzami jāpārvērtē pasākuma turpināšanas lietderība.

Īpaši kritiska situācija izveidojusies attīstības finansējuma plānošanas un izlietošanas jomā – būtiskas problēmas ir konstatētas 88% gadījumu, turklāt vismaz 9 milj. eiro iztērēti neatbilstoši sākotnēji deklarētajiem mērķiem.

Attīstības izdevumi – iestādēm papildus piešķirtais budžeta finansējums tādām prioritātēm, ko valdība pat finansējuma nepietiekamības situācijā atzinusi par būtiskām un nekavējoties īstenojamām. Nauda šīm prioritātēm tiek piešķirta uz citu nozaru rēķina.

Valsts kontrole noskaidroja, ka pēc tam iestādes nereti kaut kādu iemeslu dēļ nevar izmantot pieprasītos līdzekļus, jo lūgušas pārāk daudz vai prioritātes ir mainījušās. Rezultātā tās iesaka valdībai pārdalīt naudu, taču valdība to vairs neanalizē no prioritāšu viedokļa. Galu galā netiek finansēti ne sākotnēji nospraustie prioritātie mērķi, ne citu nozaru prioritātes, secināja revidenti.

"Mums vajag vairāk": Bondars pastāstīja kā Latvijas budžetu plēš daļās

Pārsvarā finansējums paliek iestādē, kas to pieprasījusi, un tiek izmantots telpu remontam, pamatlīdzekļu iegādei, atalgojuma palielināšanai un citām tekošajām vajadzībām.

2018.gadā šī tendence nav ļāvusi finansēt sabiedrībai svarīgus pasākumus, kā dzīvojamā fonda uzlabošana, organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāna īstenošana, mācību līdzekļu izstrāde kompetenču pieejā balstītai vispārējai izglītībai.

Pie tam šāda pieeja ļauj apiet tiesību aktos noteikto valsts budžeta plānošanas un izvērtēšanas kārtību, uzsvēra Valsts kontrole.

VK aicināja pieņemt politisku lēmumu un mainīt ierasto pieeju.