Latvijas prezidenta kandidāts: latviešu nācijas pastāvēšana nav pašsaprotama

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Latvijas prezidenta kandidāts Egils Levits uzskata, ka valstij jāsaprot tās vieta globālajā pasaulē, jānosprauž reāli mērķi un jāpanāk to īstenošana. Globalizētajā pasaulē latviešu nācijas un Latvijas valsts ilgtspējīga pastāvēšana nav pašsaprotama, par to ir jādomā, un par to ir jārūpējas jau tagad.

"Mūsu pozīciju pasaulē ir svarīgi apzināties, lai reāli izvērtētu to, ko mēs varam patiešām sasniegt, un nevis celtu gaisa pilis vai lauzītu rokas izmisumā. Un par pamatu ņemot mūsu pašu ļaudis, mūsu spējas un potenciālu, apzinoties mūsu trūkumus un konsekventi strādājot pie to mazināšanas," teica Levits intervijā izdevumam Neatkarīgā rīta avīze.

Valsts prezidentam, pēc jurista domām, ir jābūt neatkarīgam, "jāredz mērķi, kurus Latvija ar zināmu piepūli, taču reāli nākamajā desmitgadē varētu īstenot". "Es piedāvātu trīs galvenos virzienus: pirmkārt, solidaritāti, otrkārt, piederību, un treškārt, modernu valsti," apliecināja Levits.

Solidaritāte un sociālais taisnīgums

Levits uzsvēra, ka Latvijas sabiedrība šobrīd ir ļoti nevienlīdzīga – nedaudzi bagātnieki un liels mazturīgo slānis. Ievērojama daļa sabiedrības jūtas atstumta un atsvešināta. Pie tam Satversmē teikts, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts, un solidaritāte ir viena no tās pamatvērtībām.

Viņa izpratnē solidaritātes politika nenozīmē vienkāršu ienākumu pārdali, palielinot nodokļu progresivitāti un paaugstinot pabalstus un pensijas. "Gudra solidaritātes politika nozīmē arī radīt cilvēkiem vienlīdzīgas iespējas ar savu darbu gūt ienākumus. Te it sevišķi pieder arī rūpes par bērniem, vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību. Tāpat šeit pieder veselības aprūpe un citi sociālie pakalpojumi, kas vienlīdzīgi pieejami visiem," skaidroja Levits.

Solidaritātes aspektā prezidenta kandidāts pievērsa uzmanību mājokļu politikas nepieciešamībai. "Tirgus spēj nodrošināt dārgus mājokļus, taču piedāvājumā praktiski nav lētu mājokļu - gan jaunu, gan moderni izremontētu, kurus varētu atļauties cilvēki ar vidējiem ienākumiem, it sevišķi jaunas ģimenes. Šāda solidaritātes politikas virziena ieviešana veicinātu gan vidusslāņa attīstību, gan ekonomiski nepieciešamo mobilitāti Latvijas robežās," apgalvoja Levits.

Tāpat viņš uzskata par svarīgu cīnīties ar ēnu ekonomiku un korupciju, jo likumpārkāpēji iedzīvojas uz godīgo cilvēku rēķina.

"Ja pareizi un konsekventi tiek īstenots "bezkompromisa tiesiskums", kā tas teikts šīs valdības deklarācijā, tad arī šī diezgan ielaistā sērga ir ārstējama. Cilvēki ir izslāpuši pēc taisnīguma!" ir pārliecināts Egils Levits.

Piederība

Runājot par piederību, Levits citēja filozofu Isaiju Berlinu, kurš uzskatīja: cilvēkam ir dabiska vēlme piederēt kopienai, kurā viņš atpazīst sevi un kurā viņš sevi veido dialogā ar citiem. Vēlme piederēt, būt iekļautam tātad ir cieši saistīta ar identitāti.

Pārnesot filozofa atziņu uz politiskajām reālijām, Levits konstatēja, ka "mūsu piederība latviešu nācijai, kuras valodā, kultūrā un vēsturiskajā atmiņā mēs sevi paši atpazīstam, ir priekšnosacījums Latvijas valsts pastāvēšanas jēgai".

Pie tam latviešu nācija, tāpat kā jebkura nācija, ir ļoti daudzveidīga – katrs ir ir atšķirīgs un vienreizējs, taču visus vieno latviešu valoda, kultūra un vēsturiskā atmiņa, bet jo īpaši - kopējā piederības apziņa, atzīmēja Levits.

Pēc viņa domām, latviskumu nevajag uzspiest, tas jāpiedāvā, tāpēc vienota skolu sistēma valsts valodā ir ļoti svarīga Latvijas sabiedrības sašķeltības mazināšanai.

"Latvijas informatīvajai telpai, kur mēs strīdamies un risinām mūsu problēmas, ir jābūt pieejamai visiem, un vienota skolu sistēma to veicinās. Savukārt vai tie cilvēki, kuri jūtas piederīgi kādai mazākumtautībai, grib paturēt un kopt savu atšķirīgo nacionālo identitāti, ir brīvas izvēles jautājums. Latvijas valsts respektē mazākumtautības. Tādēļ cita dzimtā vai ģimenes valoda būtu jāpiedāvā skolā kā priekšmets," uzskata Levits.

"Piederības virzienam ir arī ārējā dimensija - mēs kā latvieši un Latvijas iedzīvotāji apzināmies, ka esam Eiropas kultūrtelpas sastāvdaļa un Eiropas Savienības dalībvalsts," piebilda Levits.

Mūsdienu valsts

Valodu , kultūru un teritoriju Latvijas iedzīvotāji saņēmuši mantojumā no iepriekšējām paaudzēm, un tagadējās paaudzes uzdevums ir šo mantojumu nodot tālāk nākamajām paaudzēm. Tomēr globalizētajā pasaulē latviešu nācijas un valsts ilgtspējīga pastāvēšana nav vairs pašsaprotama. Par to ir jādomā, un par to ir jārūpējas, uzskata Levits.

Šim nolūkam viņš uzskata par nepieciešamu apņēmīgi likvidēt jau zināmos trūkumus, veicināt ekonomisko izaugsmi, kuras pamatā ir kvalitatīva izglītība un inovācijas, kā arī altīvi piedalīties Eiropas un visas pasaules jautājumu apzinašanā un risināšanā.