RĪGA, 14. maijs – Sputnik. Vardarbīgas nāves gadījumu statistikas analīze Eiropas valstīs liecina, ka visbīstamāk dzīvot ir Lietuvā, raksta VoxEurop.
Pēdējo desmitgadu laikā slepkavību un pašnāvību skaits Eiropā pastāvīgi samazinās, šobrīd šī iemesla dēļ ik gadu nomirst aptuveni 1,3% no visiem ES iedzīvotājiem. Taču, saskaņā ar statistikas datiem, vislielākais slepkavību skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, notiek Baltijas valstīs.
Pirmajā vietā slepkavību skaita ziņā izrādījusies Latvija – 5,64 uz katriem 100 tūkstošiem cilvēku. Otrajā vietā ir Lietuva (4,92). Igaunijā slepkavību skaits ir daudz zemāks (2,51), taču vienalga krietni vairāk, nekā vidēji Eiropā. Baltijas valstīm seko Beļģija un Ungārijā, taču ir jānorāda, ka pēdējie dati par Beļģiju tika sniegti 2015. gadā, citiem vārdiem sakot, statistikā iekļauti teroraktu upuri Briseles metro un lidostā.
Vismazākais slepkavību skaits notiek Slovēnijā, Austrijā, Čehijā, Nīderlandē, Spānijā, Portugālē, Itālijā un Polijā.
Saskaņā ar statistikas datiem, par 1,2% visu nāvju iemeslu ES 2015. gadā kļuva pašnāvība. Astoņos no desmit gadījumiem upuri bijuši vīrieši, un gandrīz pusē gadījumu – cilvēki vecumā no 40 līdz 65 gadiem.
Baltijas valstis arī izrādījās šī saraksta augšgalā: Lietuvā notiek 30,28 pašnāvības uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Slovēnijā – 20,72, savukārt Latvijā – 19,34. Interesanti, ka Slovēnijā savukārt ir vismazāk slepkavību, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.
Dienvideiropas iedzīvotājiem ir mazāka nosliece pašnāvībām: zemākais to skaits reģistrēts Kiprā, tāpat to skaits ir zems Maltā, Itālijā, Spānijā un Grieķijā.
Kopumā, secina pētījuma autori, visaugstākais vardarbīgas nāves risks ir Lietuvā, otrajā vietā ir Latvija, bet trešajā – Ungārija. Visdrošāk dzīvot ir Itālijā, Spānijā vai Grieķijā.