Pleskavas apgabala iedzīvotājs slēpa dubultpilsonību ar Igauniju

Krievijā dubultpilsonība nav aizliegta, taču par citas valsts pasi savlaicīgi jāinformē migrācijas dienesti.
Sputnik

RĪGA, 13. maijs – Sputnik. Pret Pleskavas apgabala, Pečoru rajona iedzīvotāju, kuram ir dubultpilsonība ar Igauniju, un kurš slēpis šo faktu no migrācijas dienesta, iesākta krimināllieta, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz apgabala prokuratūras preses dienestu.

Igaunijas iekšlietu ministrs izvirzījis teritoriālas pretenzijas Krievijai

Noskaidrots, ka vīrietis, būdams Krievijas Federācijas pilsonis, 2018. gada 25. jūnijā ieguva Igaunijas pilsonību un neinformēja par to Pečoru rajona Migrācijas lietu nodaļu.

Dubultpilsonība Krievijā nav aizliegta, taču par citas valsts pasi savlaicīgi jāinformē migrācijas dienesti. Turklāt Pleskavas apgabalā ir pierobežas teritorijas, un, saskaņā ar KF Civilkodeksu, pierobežas teritorijās ārvalstu pilsoņi nav tiesīgi būt zemes īpašnieki.

Par pastrādāto noziegumu vīrietim draud sods līdz 400 stundām piespiedu darba.

"Lienošā" Igaunijas pilsonība

Laika posmā no 1920. gada daļa Pleskavas apgabala teritorijas bija pirmās Igaunijas un Latvijas Republikas sastāvā. 1945. gadā Pečoru, Kačanovas un Pitalovas rajona teritorijas tika atgrieztas Krievijai. 2007. gadā Latvijas Saeima atteicās no pretenzijām uz Pitalovas rajonu (Abreni), lai Latvija varētu iestāties ES. Savukārt Igaunija joprojām formāli pretendē uz daļu zemju, kuras de facto šobrīd pieder Krievijai (tostarp Pečori un Ivangoroda).

Krievijas un reģionālie mediji vairākkārt ziņojuši par Igaunijas "lienošo Pleskavas apgabala aneksiju".

Krievija ieteikusi Igaunijai atsaukt atmiņā Tartu veco nosaukumu

Igaunijā oficiāli dubultpilsonība netiek atzīta. Taču 1990. gadu sākumā valstī sāka atgriezties Zviedrijas, Kanādas ASV un citu rietumvalstu igauņu kopienu pārstāvji, kuriem bija automātiskas tiesības saņemt valsts pilsonību un, tādējādi, viņi faktiski kļuva par divu valstu pilsoņiem.

Arī Latvijā dubultpilsonība ir aizliegta, taču šim stingrajam noteikumam ir izņēmums – piemēram, 1991. gadā uzbrukumā IeM nogalinātā kinooperatora Andra Slapiņa bērni kopš pērnā gada ir gan Krievijas, gan Latvijas pilsoņi. Turklāt līdzīgi Igaunijai, de facto dubultpilsonība ir latviešu kopienas pārstāvjiem, kuri dzimuši ārzemēs, tostarp Latvijas un ASV pilsonim, valsts premjerministram Krišjānim Kariņam.