RĪGA, 6. maijs – Sputnik. Igaunijas Aizsardzības spēku lidmašīna, kura piedalās militārajās mācības "Pavasara vētra 2019", teju ietriecās dzīvojamā mājā Pērnavas apriņķī. Spriežot pēc videoierakstiem, kuri parādījās sociālajos tīklos, lidojuma augstums virs ēkas sastādīja ne vairāk kā 20 metrus, vēsta Sputnik Igaunija.
Incidents notika 5. maijā. Igaunijas militārajā iestādē atzina notikušo par pilota kļūdu.
"Gaisa karaspēks uzsācis izmeklēšanu sakarā ar lidojumu drošības prasību pārkāpšanas faktu un atvainojas par incidentu," citē Igaunijas Aizsardzības spēku pārstāves Sigridas Paulas Pukkas paziņojumu ERR.
Precizēts, ka uzdevuma veikšanas laikā mācību "Pavasara vētra" ietvaros mācību reaktīvās lidmašīnas L-39 lidotājs izvēlējies nepareizo augstumu.
Zināms, ka tas nav pirmais gadījums, kad militārās aviācijas lidojumi Igaunijas gaisa telpā rada draudus valsts iedzīvotājiem. Iepriekš stāstīts, ka 2018. gada 7. augustā mācību lidojuma laikā Spānijas GKS iznīcinātājs Eurofighter veica neplānotu kaujas raķetes "gaiss-gaiss" AMRAAM palaišanu. Pēc rūpīgas apkārtnes izmeklēšanas, kur varēja nokrist lādiņš, karavīri neatrada nedz pašu raķeti, nedz tās fragmentus. 17. augustā tika paziņots par aktīvo meklēšanas darbu pārtraukšanu.
Spānijas GKS komisija vēlāk atzina, ka incidents noticis lidotāja aizmāršības dēļ, un sodīja viņu ar sešu nedēļu algas naudassodu. Lēmuma mīkstumu komisija pamatoja ar cilvēku upuru un postījumu trūkumu.
NATO bloka militārās mācības "Pavasara vētra 2019" norisināsies Igaunijas teritorijā no 2019. gada 29. aprīļa līdz 17. maijam. Manevros piedalās vairāk nekā 9 tūkstoši karavīru, kuri pārstāv 17 pasaules valstu armijas. Mācību gaisa daļu atbalsta Lielbritānijas, Vācijas, ASV, Polijas un Igaunijas GKS militārās lidmašīnas un helikopteri.
Pēc Igaunijas valdības premjerministra Jiri Ratasa sacītā, "Pavasara vētrai" līdzīgas mācības ir laba prakse dažāda veidu karaspēkiem.
"To panākumi demonstrē mūsu gatavību rīkot masveida operācijas," uzrakstīja Ministru Kabineta vadītājs Facebook pēc manevru apmeklēšanas.
Iepriekš Maskavā vairākkārt pauda raizes sakarā ar NATO bloka militārās aktivitātes pieaugumu KF robežu tuvumā. Krievijas ārlietu ministrs Sergej Lavrovs, tostarp, norādīja, ka visiem paziņojumiem par Baltijas valstu un Polijas militarizācijas nepieciešamību "Krievijas agresijas" savaldīšanai nav nekāda pamatojuma.
Pēc KF ĀM vadītāja teiktā, NATO ir labi zināms, ka Krievija negrasās uzbrukt nevienai no alianses valstīm, savukārt mīts par "Krievijas draudiem" tiek izmantots militārā spēka palielināšanai austrumu virzienā.