RĪGA, 1. maijs — Sputnik. Latvijai jāatvēl lielāki līdzekļi veselības aprūpei. Šogad sistēmai bija jāsaņem aptuveni 435 miljoni eiro vairāk, lai efektīvi funkcionētu, uzskata Pasaules veselības organizācijas eksperts Tomašs Evetovics, vēsta LTV7 apraide krievu valodā.
Evetovics tika uzaicināts piedalīties Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē un iepazīstināja ar Latvijas veselības aprūpes sistēmas pētījumu.
Viņš norādīja, ka Latvijai ir jāatvēl veselības aprūpei vismaz 5% IKP, jeb 12% gada budžeta. Patlaban Latvija neatvēl nozarei ne 10% valsts budžeta. Šogad sistēma saņēmusi 1 miljardu 39 miljonus eiro, taču tai nepieciešami vēl vismaz 436 milj. eiro.
Starp Eiropas valstīm mazākus līdzekļus medicīnai tērē tikai Kipra, savukārt līderi veselības aprūpes finansējuma ziņā ir Lielbritānija, Vācija un Īrija, kas šiem nolūkiem piešķir apmēram 18-20% no kopējiem budžeta izdevumiem.
Tāpat eksperts minēja salīdzinošos rādītājus veselības aprūpes izdevumiem Eiropas valstīs un IKP uz vienu iedzīvotāju. Vairākās valstīs, piemēram, Polijā, Slovēnijā, Horvātijā IKP līmenis pārrēķinā uz vienu iedzīvotāju ir salīdzināms ar Latvijas rādītāju, taču pie tam šajās valstīs veselības aprūpei tiek piešķirti lielāki līdzekļi.
Evetovics uzskata par neefektīvu un nevienlīdzīgu medicīnas pakalpojumu grozu sistēmu, ko bija plānots ieviest Latvijā.
"Tāda bija ieviesta Kirgīzijā. Un es nedomāju, ka jums – valstij ar augstiem ienākumiem – ir jāizmanto tāda tipa sistēma. Nav nekāda ekonomiskā pamata, lai izsvītrotu cilvēkus no veselības aprūpes sistēmas. Problēmu rada tas, ka cilvēks, kurš nevar saņemt pilnu pakalpojumu grozu, domājams, atliks izmeklēšanu. Un tas galu galā novedīs pie lielākiem izdevumiem valstij," norādīja eksperts.
Evetovics salīdzināja veselības apdrošināšanu ar lietussargu.
"Ja jums jāmaksā no savas kabatas pat tad, ja esat apdrošināts un jums ir veselības apdrošināšana, taču jums tik un tā jāapmaksā 50%, jūsu lietussargs jūs no lietus neglābj. Citiem cilvēkiem būs tā: viņi vispār neizmantos pakalpojumus, viņi paliks mājās. Viņi neizies no mājām lietū," skaidroja eksperts.
Viņš atzīmēja, ka pat pēc veselības aprūpes sistēmas finansējuma palielināšanas un veselības aprūpes pakalpojumu grozu atcelšanas Latvijai neizdosies nekavējoties pacelt veselības aprūpes sistēmas efektivitāti, jo medicīna nav saņēmusi līdzekļus gadiem ilgi.