RĪGA, 28. aprīlis – Sputnik. Krievijas līderis Vladimirs Putins pieļāva, ka vienkāršota KF pilsonības iegūšanas kārtība, kura šobrīd darbojas attiecībā uz Donbasa iedzīvotājiem, nākotnē varētu tikt piemērota visiem Ukrainas iedzīvotājiem, raksta RIA Novosti.
Par to viņš paziņoja preses konferencē pēc savas vizītes Ķīnā. "Mēs taču ne tikai LTR vai DTR dzīvojošajiem cilvēkiem sniedzam šādu mūsu pilsonības iegūšanas veidu. Mēs vispār domājam sniegt mūsu pilsonību vienkāršotā kārtībā Ukrainas pilsoņiem," pateica Putins.
Komentējot iepriekš pieņemto lēmumu vienkāršot Krievijas pasu izsniegšanu Donbasa iedzīvotājiem, prezidents uzsvēra, ka tas tika izdarīts tikai un vienīgu humanitāru iemeslu dēļ, DTR un LTR dzīvojošo cilvēku tiesību un brīvību aizsardzībai, kurus Kijeva pametusi absolūtā izolācijā.
Putins uzsvēra, ka šis lēmums nebija spontāns. Iepriekš notika liels sagatavošanās darbs.
"Pirms šī rīkojuma parakstīšanas, mēs visu aprēķinājām: gan iespējamo pretendentu skaitu mūsu pasu saņemšanai, gan pensionāru skaitu no šī kopskaita – tā ir apmēram trešdaļa no tā kontingenta, kurš, kā mēs domājam, varētu pretendēt mūsu pilsonības iegūšanai," paskaidroja viņš.
Tāpat Krievijas prezidents iedrošina, ka pilsonības piešķiršana Donbasa iedzīvotājiem neradīs nopietnu slodzi valsts budžetam un nekādā veidā neietekmēs sociālo saistību izpildi KF teritorijā.
Kijeva atņēma tiesības Donbasa iedzīvotājiem
Rīkojumu, saskaņā ar kuru Donbasa iedzīvotājiem ir tiesības iesniegt prasību par Krievijas Federācijas pilsonības piešķiršanu vienkāršotā kārtībā, Vladimirs Putins parakstīja 24. aprīlī.
Oficiālā Kijeva uz šo soli reaģēja ārkārtīgi negatīvā veidā. Ukrainas ĀM vadītājs Pāvels Kļimkins, tostarp, nosauca Krievijas lēmumu par Krievijas pasu izsniegšanas procedūras Donbasa iedzīvotājiem vienkāršošanu par "agresijas turpinājumu" un "iejaukšanos" Ukrainas iekšlietās.
Savukārt Krievijas prezidents nosauca šādu reakciju par dīvainu. Pēc viņa sacītā, vienkāršotu pasu izsniegšanu praktizē daudzas valstis, tostarp Ukrainas kaimiņvalstis – Ungārija, Polija un Rumānija.
Taču Putins uzsvēra, ka Donbasa iedzīvotāji atrodas daudz sarežģītākā stāvoklī, nekā Ukrainas teritorijā dzīvojošie poļi, rumāņi vai ungāri, jo tiem ir atņemtas elementāras cilvēktiesības.
Piekto gadu apšaudē
Kā jau stāstīts, kopš 2014. gada Donbasā turpinās bruņots konflikts. Par tā iemeslu kalpo Ukrainas varasiestāžu iesāktā "antiteroristiskā" operācija pret pašpasludinātajām LTR un DTR, kuras paziņoja par savu neatkarību pēc valstī notikušā valsts apvērsuma.
Pēc Kijevas versijas, zemessargus atbalsta Maskava.
Krievijā šādas apsūdzības vērtē kā absurdas un nepieņemamas. Krievijas vadība vairākkārt uzsvērusi, ka Krievija nav Ukrainas iekšējā konflikta puse un tai nav sakara ar notikumiem valsts dienvidaustrumos. KF prezidents Vladimirs Putins ne reizi vien ir teicis, ka Donbasā nav Krievijas karavīru.
Uz to 2019. gada februārī Kijevai norādīja arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Speciālā monitoringa misija. Pēc komisijas vadītāja Erturula Apakana sacītā, EDSO nav datu par Krievijas karavīru klātbūtni Ukrainā.