RĪGA, 18. aprīlis – Sputnik. Portāla "Mēs runājam krieviski" administratora Mihaila Tverskoja sūdzību, kurš cenšas panākt sava tēvvārda iekļaušanu personu apliecinošajā dokumentā, izskata ANO Rasu diskriminācijas komiteja, vēsta Sputnik Igaunija.
Jau 1990. gadu beigās Igaunija ratificēja Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuras 11. pantā teikts, ka Konvenciju ratificējušajām valstīm ir pienākums atzīt tajās dzīvojošo nacionālo minoritāšu tēvvārdus.
Igaunijas tiesību aizsardzības centrs "Kitež" sen strādā pie tā, lai Igaunija sniedz saviem iedzīvotājiem iespēju ierakstīt tēvvārdu pasē vai ID kartē, savukārt Igaunija atsakās to darīt.
Igaunijas iekšējā likumdošana tēvvārda atzīšanu neparedz – tajā ir tikai vārds un uzvārds: tātad bērnam ir tiesības un trīskāršu vārdu vai divkāršu uzvārdu, bet tiesību uz tēvvārdu nav.
"Kitež" vadītājs Mstislavs Rusakovs nolēma panākt taisnīgumu ANO Rasu diskriminācijas likvidācijas komitejā, kura 2014. gadā rekomendēja Igaunijai oficiāli atzīt tēvvārdu.
Tā kā "Tverskoja lieta" izgāja cauri visām tiesu instancēm Igaunijā un Mihailam Tverskojam tika atteikts iespējā izmantot savu tēvvārdu dokumentos, "Kitež" 2018. gada augustā varēja iesniegt sūdzību šajā ANO komitejā.
Pirmā reakcija sekoja diezgan ātri – jau aprīlī ANO Rasu diskriminācijas komiteja lika Igaunijai sniegt atbildi uz jautājumu, vai tā piekrīt, ka sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai. Uz ko Igaunija, protams, sniedza negatīvu atbildi.
Tagad Tiesību aizsardzības centram "Kitež" ir iespējas mēneša laikā – līdz 2019. gada 15. maijam – paust savu viedokli šajā jautājumā. Pēc kā Komitejai būs jāpieņem lēmums, pieņemt vai nepieņemt izskatīšanai Tverskoja sūdzību. Kaut gan, ja pati Komiteja arī deva rekomendācijas, bet Igaunija tās neizpildīja, tad, pēc Rusakova domām, ANO jānostājas Tiesību aizsardzības centra "Kitež" pusē.
Individuālo sūdzību lēmumus, kuras tiek izskatītas ANO līmenī, valstis visbiežāk izpilda. Savukārt pozitīvs lēmums Tverskoja sūdzībā, atzīmēja Rusakovs, var kļūt par globālu pārmaiņu sākumu – protams, šobrīd tikai teorijā un ideālā gadījumā:
"Teorētiski visu ANO dalībvalstu iedzīvotāji varēs ierakstīt tēvvārdu savos dokumentos. Piemēram Latvijā, kur pastāv līdzīga problēma. Un, protams, Igaunijā."
Mstislavs Rusakovs uzsvēra, ka viņa iniciētais tēvvārda atzīšanas process Igaunijā izraisīja dažādu reakciju sabiedrībā: kāds atbalstīja šo iniciatīvu, kāds izturējās pret to vēsi.
"Viedokļi bija dažādi, bet ir svarīgi, lai šādas tiesības pastāv, bet cilvēks pats var izlemt – izmantot tās vai nē. Līdzīgi vīriešu uzvārdiem sievietēm Igaunijā. Piemēram, Igaunijas iedzīvotāja ar uzvārdu Petrov. Viņa varētu būt arī Petrova, bet nez kāpēc izvēlējās citu variantu. Tāpat jābūt arī tēvvārda gadījumā: kas vēlēsies – varēs to izmantot dokumentos," piebilda tiesībsargs.