RĪGA, 17. aprīlis - Sputnik. Baltijas flote nav lielākā Krievijas flote, taču NATO vajadzētu pievērst uzmanību KF Jūras kara spēkiem Baltijā, brīdināja ASV izdevums The National Interest.
Pasaules uzmanību nereti piesaista epizodes, kas saistītas ar gaisa mērķu pārtveršanu Baltijas reģionā, kad Krievijas GKS iznīcinātāji paceļas gaisā, lai eskortētu ārvalstu lidaparātus Krievijas robežu tuvumā. Taču tā ir tikai aisberga virsotne, īpaša uzmanība Baltijā jāvelta KF Jūras kara spēkiem, uzsvēra izdevums.
Desmit gadu laikā Krievija ir būtiski paplašinājusi un modernizējusi Baltijas floti, nosūtot uz šo reģionu aizvien vairāk jaunu kuģu un bruņojuma sistēmu. Pie tam priekšroka tiek dota kuģu kvalitātei, nevis skaitam. Dažas sistēmas, ar ko bruņota Baltijas flote, jau demonstrējušas savas iespējas taktiskajās mācībās armijas poligonā "Hmeļovka" Kaļiņingradas apgabalā.
To laikā apšaudē piedalījās četras "Stereguščij" klases korvetes. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka karakuģu ekipāžas vienlaikus sākušas apšaudi no kuģu kompleksiem AK-630 un A-190 pa izgaismotām aviācijas bumbām dažādā augstumā un attālumā. Kopīgā trieciena rezultātā nosacītā pretinieka aviācija tika sekmīgi likvidēta. Pēc tam korvešu ekipāžas izdarīja artilērijas triecienu mērķiem jūrā un krastā.
Stereguščij" klases kuģos izmantoti pirmie izstrādājumi Krievijas jaunā projekta "Paket" ietvaros, vēsta izdevums. Jaunā platforma "Paket" ietver integrētu centralizētās pārvaldes sistēmu, hidroakustisko staciju hidroakustisko mērķu reģistrēšanai, kā arī starta iekārtu ar pretzemūdeņu torpēdām MTT un reaktīvajiem prettorpēdu līdzekļiem M-15. Jaunajai platformai ir uzbrukuma un aizsardzības iespējas vienā vadības un kontroles sistēmā, tāpēc patlaban tai nav analogu, uzsvēra The National Interest.
Nākamajā dienā mācībās iesaistījās jūras kara aviācija. Daudzfunkcionālie iznīcinātāji Su-30SM, bumbvedēji Su-24M un helikopteri Mi-24 pilnveidoja nosacītā pretinieka pretgaisa aizsardzības sistēmas pārvarēšanu un raķešu un bumbu triecienu. Virsūdens mērķi, kuru lomā bija iepriekš minētās korvetes, tika sekmīgi "neitralizēti".
Jaunie iznīcinātāji Su-30SM nonāca Baltijas flotes bruņojumā pavisam nesen. Tā ir daudzfunkcionālā iznīcinātāja Su-30 modernizēta versija, ko Krievijas JKF izmanto uzbrukumam sauszemes mērķiem no gaisa. Pēc The National Interest viedokļa, pārtveršanas un eskorta funkcijas nākotnē saglabās Su-27, kas šiem uzdevumiem ir labi piemērots – tas ir pietiekami lēts un efektīvs.
Organizētās mācības liecina, ka Krievija nenovēršami paplašina savu militāro potenciālu Baltijā, un militārā sāncensība reģionā tikai pastiprināsies, konstatēja The National Interest.
Rietumvalstis Ziemeļatlantijas alianses militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā pamato ar "Krievijas augošo agresiju". Maskava jau vairākkārt ir paudusi savu sašutumu par NATO spēku koncentrēšanos pie savām robežām un informēja, ka ir gatava spert adekvātus atbildes soļus.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nesen uzsvēra, ka Krievija atbildēs ar militāriem un tehniskiem pasākumiem pie savām robežām un norādīja, ka "alianse jau ir pārkāpusi 1997. gadā noslēgto Pamataktu, kurā teikts, ka jauno dalībvalstu teritorijā aizliegta liela apjoma bruņoto spēku pastāvīga dislokācija.