ES "smagsvarnieki" apšauba Šengenas nākotni

Valstis, kurās izveidojušās Eiropas ceļu krustceles, atkal un atkal pagarina "īslaicīgo" pārbaužu režīmu uz Šengenas zonas iekšējām robežām. Aizbildinoties ar teroristu un nelegāļu "ķeršanu", Vācija, Francija un Austrija pārbaudīs visus, kuri ieradīsies vasaras atvaļinājumu laikā.
Sputnik

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. "Pagaidu" pārbaudes uz Šengenas valstu iekšējām robežām turpinās jau vairākus gadus, taču virkne ES valstu pagaidām neplāno tās atcelt, portālā Sputnik Igaunija stāsta Aleksejs Toms.

Šovasar daudzus atpūtniekus var sagaidīt rindas uz Vācijas, Francijas un Austrijas robežām – robežsargi turpina totālas vai atsevišķas dokumentu pārbaudes.

Nemanāmas pārmaiņas: kontroles pastiprināšanās uz Šengenas robežām

Aprīļa sākumā Šengenas zonas valstu pilsoņu tiesību pagaidu ierobežojumu režīmu pagarināja Austrija, kas pārbauda dokumentus uz robežām ar Slovēniju un Ungāriju. Pēc tam tādu pašu soli spēra Vācija – tās lēmumu nosodīja izdevums Der Tagesspiegel. Berlīne apliecināja, ka, pateicoties pārbaudes režīmam uz robežas tikai šī gada pirmajos mēnešos un tikai uz robežas ar Austriju izdevies novērst aptuveni tūkstoti mēģinājumu nelegāli iekļūt valstī un pārtvert vairāk nekā 80 kontrabandistus.

Dokumentu pārbaudes režīmu atkal un atkal pagarina Francija, kura to pamato ar teroristu un nelegālo migrantu iebraukšanas īpašo risku.

Ar negribīgu Eiropas Savienības atļauju Parīze pagarina "pagaidu" atteikšanos no Šengenas brīvībām saskaņā ar ES jaunajiem noteikumiem – ik pēc sešiem mēnešiem. Režīms tika ieviests 2015. gadā, pēc teroraktiem Parīzē.

Aizbildinoties ar teroristu tvarstīšanu

Nelegālo imigrantu vilnis ir noplacis, un Eiropas Komisija paziņoja Šengenas valstīm, ka neuzskata migrācijas krīzi par pietiekamu pamatu Šengenas līgumā garantētās pārvietošanās brīvības atcelšanai.

Austroungārijas ceļu ejot: Bloomberg pastāstīja par Eiropas Savienības sabrukuma draudiem

Taču Eiropas valstis devās Francijas pēdās un pasu kontroles režīma pagarināšanu pamatoja ar paaugstinātu drošības pasākumu nepieciešamību, piemēram, ar to, ka gaida, kad mājās atgriezīsies teroristiskās organizācijas ISIS* kaujinieki no Sīrijas un Irākas.

ES atļauju dokumentu pārbaudes pagaidu režīma pagarināšanai uz Šengenas iekšējām robežām izmantoja ne tikai Francija, Vācija un Austrija, bet arī Dānija un Zviedrija, kā arī Norvēģija. Brisele pauda neapmierinātību un aicināja Šengenas valstis atdot pilsoņiem pārvietošanās brīvību, tašu nespēj īstenot nekādus piespiedu pasākumus.

Aprīlī Eiropas Parlamenta deputāti mēģināja ierobežot Šengenas zonas valstu tiesības pagarināt dokumentu pārbaudes režīmu, taču panākumus neguva. Šī iemesla dēļ pastiprinājās pesimistiskais noskaņojums Austrumeiropas politiķu vidū jautājumā par brīvas pārvietošanās iespēju nākotni Eiropā.

* Teroristiska organizācija, aizliegta ES, Krievijā un ASV.