Porošenko un Merkele atzina domstarpības "Ziemeļu straumes 2" jautājumā

Taču Ukrainas līderis paziņoja, ka Kijeva nepārstās uzstāties pret projektu un grasās piedāvāt vācu kompānijām piedalīties GTS vadībā.
Sputnik

RĪGA, 13. aprīlis – Sputnik. Vācijai un Ukrainai ir atšķirīgas pozīcijas attiecībā uz gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecību, taču tās neietekmē abu valstu stratēģisko partnerību, paziņoja VFR kanclere Angela Merkele.

Piektdien Merkele un Ukrainas prezidents Petro Porošenko veica pārrunas Berlīnē, un pēc tam sarīkoja savstarpēju preses konferenci par tās rezultātiem.

Ukrainas prezidenta kandidāts pārrunājis gāzes tranzītu ar Krievijas premjerministru

"Mums ir kopīgs mērķis šajā lietā, lai Ukraina paliek gāzes tranzītvalsts. Tāpēc mēs piedāvājām, lai mūsu pārrunas nenotiek tikai starp Krieviju un Ukrainu, bet arī ar ES piedalīšanos. Tas tiks turpināts," citē vācu kancleri RIA Novosti.

Merkele norādīja, ka viņa jau ir teikusi Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka pat "Ziemeļu straumes 2" esamība nozīmē, ka Ukrainas paliks tranzītvalsts.

Savukārt Porošenko paziņoja, ka Kijeva joprojām uzstāj uz Eiropas atteikšanās no gāzesvada celtniecības un uzstājas pret vācu uzņēmumu dalību projektā.

Prezidenta paziņoja, ka Ukraina grasās piedāvāt vācu kompānijām piedalīties Ukrainas gāzes transporta sistēmas vadībā.

Politiķu tikšanās notika uz Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas fona, kura notiks 21. aprīlī. Porošenko paredzēts pacīnīties par valsts galveno posteni ar Vladimiru Zeļenski.

"Ziemeļu straume 2" un Ukrainas GTS

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzesvada cauruļu celtniecību ar kopējo jaudu 55 miljardi kubikmetru gadā.

"Nepieņemama attiecību saasināšanās". Vāciešu pretenzijas pret ASV pieaug

Ukraina kopā ar dažām citām valstīm, tostarp Baltijas valstīm un Poliju, iestājas pret projekta īstenošanu. Kijevas galvenās bažas ir tas, ka Krievija izbeigs gāzes tranzītu, kas novedīs pie nopietnākajiem zaudējumiem Ukrainas budžetā un vēl vairāk sašūpos jau tā nestabilo ekonomiku.

Šī gada decembra beigās beidzas Krievijas gāzes tranzīta līgums uz Eiropu caur Ukrainu, jauns dokuments joprojām nav parakstīts. Pārrunās piedalās ne vien Maskava un Kijeva, bet arī Eiropas Savienības pārstāvji. Krievijā vairākkārt uzsvēra, ka piekritīs tikai savstarpēji izdevīgiem nosacījumiem un neļaus trešajām valstīm uzspiest Maskavai apzināti zaudējumus nesošas vienošanās.