RĪGA, 13. aprīlis – Sputnik. Negaidītu diskusiju sociālajos tīklos uzsākuši latviešu vecāki, kuri ir noraizējušies par to, ka viņu bērniem neesot iespēju iemācīties krievu valodu.
Izrādās, ka esošā izglītības sistēma un kvalitāte izraisa sašutumu ne tikai Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū, bet arī latviešiem: tiem, kam nav vismaz kaut kādu krievu valodas pamata zināšanu, iemācīties to ir praktiski nereāli.
"Mana jaunākā meita, kā otru svešvalodu, izvēlējās krievu. Tagad esam nesaprašanā! Uzdevumi tādi it kā jau būtu pamatzināšanas! Bet nav! Angļu valodu mācīja pakāpeniski, lēnām iegūstot saprašanu, kāpēc krievu valodu tā nemāca?@izglmin (Izglītības ministrija – red. piez.) ne visiem bērniem Latvijā ir pamatzināšanas krievu valodā," pauda sašutumu lietotājs ar lietotājvārdu riekstiņš.
Vien dažu stundu laikā zem viņa publikācijas izveidojās plaša diskusija, kurā piedalījās tik pat sašutusi vecāki. Neiztika, protams, arī bez tādiem, kas sāka mierināt vecākus ar to, ka krievu valodas loma pasaules mērogā ir pavisam mazvērtīga, tāpēc pārdzīvot tās nepieejamības dēļ Latvijā nav vērts.
"Jā, tā ir problēma, bet varat nesatraukties, krievu valoda tāpat ir ļoti mazperspektīva. Ja arī meita to neiemācīsies, liela nelaime nebūs. Vislabāk būtu bijis spāņu valodu mācīties, bet, ja tādas iespējas nav, tad vācu," paskaidroja vecākiem lietotājs GaumīgsJoks.
Viņa pozīciju, spriežot pēc visa, atbalsta vēl viens komentētājs:
"Mani bērni mācijās, mācijās krievu valodu un neiemācijās. Tādēļ jaunākajam kā otru svešvalodu ņēmām vācu un ir jūtams rezultāts. Uzskatu, ka krievu valodai ir daudz mazākas perspektīvas, kā vācu un nav jēgas mocīties!" mierināja sevi un pārējos lietotājs Nelsons.
"Krievu valodas grāmatas ir izstrādātas, lai radītu riebumu pret to valodu. Man divi vecākie pabeidza videni ar prasmēm tuvu nullei, jaunākais 10. klasē pārgāja uz vāceni. Tā krievenes mācīšanās ir aizvēsturisks aizspriedums, labi vien ir, ka iet mazumā," piebilda Juris Garjāns.
Taču vairākumam vecāku, izskatās, tomēr ir cits viedoklis, jo viņi nesaprot, kāpēc Latvijā nav normālu krievu valodas mācību grāmatu un metodiku.
"Piekrītu, krievu valodu māca tā, it kā tikai atkārtotu jau esošās zināšanas. Par sakarīgu alfabēta (PILNĪGI atšķirīga) un rakstības, un izrunas apguvi nemaz nerunājot. Ja jau priekšmets ir izglītības programmā, tad varetu to arī atbilstoši pasniegt," sūdzas Ivukins.
"Piekrītu. Bērns zina labi ja pāris vārdus krieviski, bet sacerējums "Kādus kultūras objektus es ieteiktu apmeklēt Pēterburgā", jāuzraksta. Pēc tam skolotāja burkšķ, ka par daudz sakopēts no neta. Ko citu tam bērnam darīt? Labāk būtu no sākuma mācījuši tikai sarunvalodu," dalās pieredzē Carla Luna.
"Mani bērni mēģināja krievu valodu mācīties. Tizlās programmas un grāmatas bija nesaprotamas arī man - cilvēkam, kurš māk sapņos krieviski runāt un rakstīt, ja vajag. Mans jaunākais bērns nu mācās vācu valodu, vismaz kāda jēga," raksta Reinis Ceplis.
"Latvijā nav metodiku, kā mācīt latviešu bērnam krievu valodu no 1. klases. Skolotāji paši kaut ko veido," skaidro Edīte Kalniņa.
"Tā ir, bet daļēji jau tomēr atbildība jāuzņemas pašiem. Nemācīt no bērnības otru svarīgāko valodu Latvijā, nav diez ko apdomīgi," izdara drosmīgu paziņojumu Rihards Z.
Latvijā jau kopš 2004. Gada notiekošā reforma izraisa sabiedrībā masu kritikas un strīdu. Par reformas pamatojumu tiek saukta nepieciešamība nodrošināt vienādas iespējas latviešu un mazākumtautību skolu absolventiem, taču par to, ka reforma kalpo tieši tam, nevis asimilācijai, tiek izteiktas vērienīgas šaubas.
2017. gada rudenī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis iniciēja pilnu vidējo skolu pāreju Latvijā uz mācībām latviešu valodā, ieskaitot privātskolas. Latvijas izglītības reforma neatstās cerību iespējamās Krievijas propagandas izplatīšanai un dezinformācijai, paziņoja kādā no intervijām Šadurskis.
2018. gadā Saeimas koalīcijas vairākums pieņēma izmaiņas Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Opozīcijas frakcija "Saskaņa" uzstājās pret reformu un iesniedza prasību Satversmes tiesā ar lūgumu atzīt izmaiņas likumdošanā par Satversmei pretrunīgām un atceļamām.