"Laižam": Starptautiskā cilvēka kosmosa lidojuma diena

Starptautiskās cilvēka kosmosa lidojuma dienas svinēšana atgādina par cilvēces vienotību un nepieciešamību strādāt kopīgiem spēkiem kopīgu problēmu veiksmīgam atrisinājumam.
Sputnik

Krievijā 12. aprīlī svin Kosmonautikas dienu, kuru noteica PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1962. gada 9. aprīļa rīkojums par godu pasaulē pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā, kuru veica Padomju Savienības pilsonis Jurijs Gagarins kosmosa kuģī "Vostok" 1961. gada 12. aprīlī, raksta RIA Novosti.

Pasaulē pirmā pilotējamā kosmosa kuģa palaišanu vadīja Sergejs Koroļovs, Anatolijs Kirilovs un Leonīds Voskresenskis.

Krievijas prezidents nospraudis uzdevumu "Roskosmos" – apgūt Mēnesi

Kuģis "Vostok" ar Juriju Gagarinu uz klāja pavadīja Zemei tuvajā kosmosa telpā 108 minūtes, veicot šajā laikā vienu lidojumu apkārt planētai. Pēc tam kuģa nolaišanās aparāts veica nosēšanos PSRS teritorijā. Dažu kilometru augstumā virs Zemes virsmas kosmonauts katapultējās un piezemējās ar izpletni aramzemes pie Volgas krasta netālu no Saratovas apgabala Ternovskas rajona Smelovkas ciema.

Šis vēsturiskais notikums atvēra ceļu kosmosa telpas izpētei visas cilvēces labā. Īsā laika posmā pēc pirmā kosmosa lidojuma cilvēks apmeklēja Mēnesi, automātiskie aparāti pabija uz daudzām Saules sistēmas planētām.

Jaunas iespējas kosmosa telpas pētīšanai parādījās 2000. gadā, kad Starptautiskā kosmosa stacija (SKS), kura ir 15 valstu savstarpējs projekts, uzņēma savu pirmo ekipāžu. Stacijas lidojumu diennakts režīmā kontrolē divi Centri: Krievijas (Maskavas apgabala Koroļovā) un Amerikas (Hjūstonā, Teksasas štatā). Ekspluatācijas laikā SKS pakāpeniski pārvērtās milzīgā laboratorijā Zemei tuvajā kosmosa telpā.

Gadu laikā, kas pagājuši kopš Jurija Gagarina pirmā lidojuma, kosmosā pabijuši vairāk nekā 500 cilvēki no gandrīz 40 pasaules valstīm.

Ķīnas bezpilota lidaparāts atsūtījis vēsturē pirmo Mēness tumšās puses attēlu

Ar iniciatīvu nodibināt PSRS Kosmonautikas dienu pirmo reizi uzstājās Jurija Gagarina dublieris lidotājs-kosmonauts Germans Titovs 1962. gadā. PSRS valdība atbalstīja iniciatīvu, un 1962. gada 9. aprīlī tika parakstīts rīkojums par Kosmonautikas dienas noteikšanu 12. aprīlī.

Krievijas Federācijā Kosmonautikas diena tiek svinēta kā piemiņas datums, saskaņā ar 1995. gada 13. marta Federālo likumu "Par karavīru slavas un Krievijas piemiņas datumiem".

Kosmonautikas dienā godina konstruktorus, zinātniekus, inženierus, strādniekus, lidotājus-kosmonautus – visus, kas strādā kosmosa industrijā, kas izmēģina kosmosa tehniku, dežurē Lidojumu vadības centrā un komandas mērījumu kompleksā, pieņem, apstrādā un glabā zinātnisko kosmosa dokumentāciju, kura tiek saņemta no kosmosa kuģu klājiem un orbitālajām stacijām.

2011. gada 7. aprīlī pēc Krievijas iniciatīvas ANO Ģenerālā Asambleja pasludināja 12. aprīli par Starptautisko cilvēka kosmosa lidojuma dienu (International Day of Human Space Flight) par godu pirmā soļa 50. jubilejai kosmosa telpas apgūšanā, kuru veica padomju kosmonauts Jurijs Gagarins. Par šīs rezolūcijas līdzautoriem kļuva vairāk nekā 60 ANO dalībvalstu.

Krievija būvē jaunu raķeti Mēness apgūšanas programmas ietvaros

ANO ĢA pauda dziļu pārliecību cilvēces kopīgajā interesēs kosmosa telpas pētījumu un izmantošanas veicināšanā, kas ir visas cilvēces bagātība, mierīgajos nolūkos, šīs darbības mēroga paplašināšanā un turpināšanā, lai nodrošinātu visām valstīm iespējas izmantot ar to saistītos labumus.

Kosmosa zinātne un tehnika daudzu gadu garumā palīdz cilvēcei risināt problēmas, kas tostarp ir saistītas ar klimata izmaiņām, pārtikas drošību, globālo veselības aprūpi un humanitāro palīdzību.

Starptautiskās cilvēka kosmosa lidojuma dienas svinēšana atgādina par cilvēces vienotību un nepieciešamību strādāt kopīgiem spēkiem kopīgu problēmu veiksmīgam atrisinājumam.

Kopš 2001. gada daudzās pasaules valstīs 12. aprīlī tiek rīkota akcija-pasākums "Jurija nakts" (Yuri"s Night), kura tā tika nosaukta par godu Jurijam Gagarinam. Tās iniciators bija Kosmosa paaudzes pārstāvju konsultatīvā padome (ASV). Tā ir veltīta diviem notikumiem: pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā (1961. gada 12. aprīlis, PSRS) un pirmajam pilotējamajam lidojumam pēc programmas Space Shuttle (1981. gada 12. aprīlis, ASV).

Krāsainā Baltija un citas krāšņas vietas uz Zemes: skats no kosmosa

"Jurija nakts" mērķis ir paaugstināt sabiedrības interesi par kosmosa izpēti un iedvesmot jaunās paaudzes kosmosa telpas izpētei.

2011. gadā, pirmā cilvēka kosmosa lidojuma 50. jubilejas gadā, "Jurija naktī" piedalījās vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku 75 valstīs. Toreiz tika sarīkots lielākais pasākumu skaits – 547. 2018. gadā "Jurija nakts" ietvaros notika vairāk nekā 180 pasākumi vairāk nekā 45 pasaules valstīs. Tajos piedalījās vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku.

Materiāls sagatavots uz RIA Novosti un atklātu informācijas avotu pamata.