Latvijā atgriežas sausums

Ziemas laikā Latvija nav spējusi pilnībā atkopties pēc pērnā gada anomāli karstiem laikapstākļiem, un, iespējams, tagad valsti sagaida pērnā gada katastrofas atkārtojums.
Sputnik

RĪGA, 11. aprīlis – Sputnik. Saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, nedēļas otrajā pusē un nākošnedēļ Latvijā gandrīz nebūs nokrišņu. Iemesls slēpjas anticiklonā, kurš šajā laika periodā noteiks laikapstākļus valstī, vēsta Bb.lv.

Meteorologi brīdina, ka Latvija nav paguvusi līdz galam atkopties pēc pērnā gada sausuma, neraugoties pat uz to, ka 2019. gada pirmajos trīs mēnešos izkritis pietiekams nokrišņu daudzums.

Planēta izcepsies vai noslīks? Klimatologi gatavi atklāt patiesību

Taču aprīlī nokrišņu atkal būšot maz, gaisa mitrums būs zems, un periods, kad spīdēs saule, būs vēl ilgāks. Tas viss veicina augsnes izžūšanu. Turklāt, augu vēlās veģetācijas dēļ pavasarī var ilgāk turpināties kūlas ugunsgrēku periods, kā arī gaidām lielāks ugunsgrēku skaits mežos un purvos.

2018. gada pavasaris un vasara bija karstas, savukārt nokrišņu skaits Latvijā ievērojami atpalika no klimatiskās normas. Tika ziņots, ka Latvijā tika pārsniegti 300 iepriekšējo gadu temperatūras rekordi, un tikai 10 gadījumos tika atzīmēta rekordzema temperatūra konkrētajā dienā.

Bez lietus žuva dārzi un lauki. Lopkopjiem nācās nokaut dzīvniekus, kuriem nepietika barības. Problēmas bija vērojamas arī zivju saimniecībās. Un, kā rezultāts, pērnā gada novembra beigās daudzos Latvijas reģionos bija vērojamas dzeramā ūdens problēmas. Latvijas lauku sētu iedzīvotāju akās ūdens atradās ļoti zemā līmenī. Lauku sētās, kur ūdens akās bija beidzies, cilvēki bija spiesti izmantot citus avotus – upes, ezerus un dīķus.

Anomāla ledus kušana: kā pazūd Grenlande

Turklāt, pērn tika ziņots, ka ugunsgrēku dēļ, kurus izraisīja karsts un sauss laiks, Latvijā cieta 2 863 hektāri mežu.

Un šogad aprīlis jau uzstāda antirekordus pēc ugunsgrēku skaita. Mēneša sākumā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informēja, ka vienas diennakts laikā vien kūlas dedzināšanas rezultātā Latvijā izdega 218 hektāri zemes. Saskaņā ar VUGD 6. aprīļa datiem, kopš 2019. gada sākuma Latvijā reģistrēti vairāk nekā 900 ugunsgrēku kūlas dedzināšanas dēļ un neuzmanīgas apiešanās dēļ ar uguni.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pat piedāvāja piešķirt atlīdzību informatoriem, kuri ziņo par kūlas dedzinātājiem, un palielināt sodus pārkāpējiem.