RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens piedāvā premēt informatorus, kuri ziņo par kūlas dedzinātājiem, un pastiprināt sodus pašiem dedzinātājiem, raksta rus.lsm.lv.
Ģirģens paziņoja, ja Latvijas iedzīvotāju attieksme pret šo problēmu nemainīsies, tad tas nozīmēs, ka esošie preventīvie pasākumi nedarbojas. Tātad jādomā par "daudz bargākiem sodiem un citiem pasākumiem". Piemēram, var premēt informatorus, kuri ziņo par konkrētiem kūlas dedzinātājiem, ja policijai pēc tam izdodas saukt vainīgos pie administratīvās atbildības, pieļauj ministrs.
Aizritējušajās brīvdienās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 347 izsaukumus saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem, kopumā kopš gada sākuma saņemti 1334 izsaukumi. Pagājušās nedēļas beigās Latvijā tika reģistrēti vairāk nekā 900 ar kūlas dedzināšanu un neuzmanīgas apiešanās ar uguni saistītu ugunsgrēku. Vienas dienas laikā vien tika nodzēsti 116 ugunsgrēki. Vislielākās ugunsgrēku platības tika reģistrētas Jēkabpilī, kur dega 50 hektāri zemes, Rēzeknes apkaimē – 30 hektāri, kā arī Daugavpils apkaimē – 17 hektāri.
Saskaņā ar VUGD datiem, uguns varēja iznīcināt vairākas ēkas. Ķekavā sadega dārza mājiņa, Rīgā – garāža, Kocēnos – šķūnis, Jēkabpilī – dārza māja, Ogres apkaimē – neapkalpojama ēka, un Viļānos – dārza mājiņa.
Latvijā ir aizliegta kūlas dedzināšana, pārkāpējiem draud sods līdz 700 eiro.
VUGD aicina Latvijas iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem un, ieraugot ugunsgrēku, zvanīt pa tālruni 112. Taču ir svarīgi nosaukt precīzu vietu, kur deg kūla.
2018. gadā Latvijā tika reģistrēti 2088 kūlas dedzināšanas gadījumi. Šajos ugunsgrēkos cieta seši cilvēki, iznīcinātas tika 29 ēkas. Izdega 2018 hektāri Latvijas teritorijas – par 18% vairāk, nekā pirms gada.