RĪGA, 6. aprīlis — Sputnik. Piektdien, 5. aprīlī valsts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce publicēja rīkojumu par Nila Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata. Taču patiesībā kampaņa pret krievu tautības mēru sākusies daudz agrāk.
Notikumi savērpās 2018. gada decembrī, kad sākās aresti sakarā ar korupcijas skandālu pašvaldības transporta uzņēmumā Rīgas satiksme. Taču 2019. gada februārī Rātslaukumā, kur tūkstošiem rīdzinieku pulcējās Rīgas mēra atbalstam, Ušakovs uzsvēra, ka viņš pats un viņa partija "Saskaņa" arī iepriekš saskārusies ar uzbrukumiem – tos organizēja tie, kam nepatika, kā krievi un latvieši kopā strādā Rīgas labklājībai.
Šīs labklājības dēļ partijas "Saskaņa" līderis jau pirms Latvijas Saeimas vēlēšanām pērnā gada rudenī, ilgu laiku pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, paziņoja, ka neizvirzīs savu kandidatūru parlamentā un nepretendēs uz EP deputāta vietu.
Taču 2019. gada februārī, kad kļuva skaidrs: "Saskaņa", Saeimas vēlēšanu uzvarētāja, netiks uzņemta koalīcijā, bet skandāls Rīgas satiksmē strauji plešas plašumā, Saeimā tika iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu, noskaidrojās, ka Ušakovs tomēr balotēsies Eiropas Parlamentā.
Komentējot Ušakova atstādināšanu no Rīgas mēra posteņa, Krievijas vēstniecība Latvijā savā lapā Facebook atsauca atmiņā iedzīvotāju vispārējo aizbraukšanu no Latvijas.
"Ja Rīgas mēru N.Ušakovu – populārāko pilsētas mēru mūsdienu Latvijas vēsturē "aizbrauc" strādāt uz Rietumiem, ko tad tur vēl runāt par valsts vienkāršajiem iedzīvotājiem!" – konstatēja diplomātiskā pārstāvniecība.
Jāpiebilst, ka iepriekš Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Čepa (partija "Taisnīgā Krievija") nosauca Ušakova atstādināšanu par politisku pasūtījumu. Čepa atzīmēja, ka tas neapšaubāmi saistīts ar rusofobo noskaņojumu Latvijā, jo Rīgas mērs atbalstīja valsts krievvalodīgos iedzīvotājus, tāpēc neiekļāvās Latvijas valsts varas sistēmā.