ASV Valsts departaments norūpējies par Baltijas valstu iedzīvotāju "mediju izpratību"

Baltijas valstu iedzīvotājus par 1,5 miljoniem dolāru iemācīs tikt skaidrībā ar ziņām.
Sputnik

RĪGA, 4. aprīlis – Sputnik. ASV Valsts departamenta Demokrātijas, cilvēktiesību un nodarbinātības jautājumu birojs grasās par 1,5 miljoniem dolāru veicināt Baltijas valstu iedzīvotāju mediju izpratību.

"ASV Valsts departamenta Demokrātijas, cilvēktiesību un nodarbinātības biroja mērķis ir paaugstināt trīs Baltijas valstu sabiedrība prasmi kritiski uztvert dažādas plašsaziņas līdzekļu formas," citē dotāciju aprakstu RT.

Hakeri atklāja Rietumu infokara rosināšanas metodes pret Krieviju

Šim mērķim Valsts departaments grasās iztērēt 1,5 miljonus dolāru. Vašingtona meklē darbu izpildītājus nevalstisko organizāciju, kā arī augstāko mācību iestāžu vidū, kuras iemācīs Baltijas iedzīvotājus "atrast un analizēt neatkarīgas, ticamas un augstas kvalitātes ziņas".

Valsts departamentā paslavēja Baltijas valstis par mēģinājumiem "palīdzēt saviem pilsoņiem attīstīt iemaņas dezinformācijas un viltus mediju apkarošanai". Iestāde vēlas atbalstīt "(Baltijas – red.) tiekšanos iekļaut mediju izpratību savās izglītības programmās, spēcīgu augstskolu klātbūtni, kuras ir ieinteresētas darbā ar šo tematu, un valsts struktūru klātbūtni, kuras spēj kļūt par cītīgiem partneriem šajā procesā". Šim nolūkam dotāciju ietvaros Valsts departaments grasās izveidot mediju izpratības mācību programmas augstskolās un žurnālistu kursus.

Politologs Aleksandrs Asafovs paskaidroja, ka ar šādu programmu palīdzību Vašingtona atbalsta sabiedrības aktīvistu lojalitāti, kuri Baltijā virza proamerikāņu pozīciju, tostarp attiecībā pret Krieviju.

"Nelielas summas – tas ir to cilvēku lojalitātes apmaksas instruments, kas to ir nopelnījuši ar savu "smago ikdienas darbu" pretestībā pret Krieviju un "baisajiem draudiem", kurus tā rada Baltijas valstīm un visai civilizētajai pasaulei," pateica Asafovs.

Latvija, Lietuva un Igaunija, saskaņā ar Čehijā bāzētās nevalstiskās organizācijas European Values versiju, tika atzītas par Eiropas Savienības līderiem cīņā ar "Krievijas rosināto dezinformācijas kampaņu". Kā šajā sakarā atzīmēja politologs Andrejs Suzdaļcevs, Baltijas valstis uzskata sevi par sava veida robežpunktu pret Krieviju, taču to izraudzītais savas informācijas telpas slēgšanas ceļš var novest pie valstiskuma sabrukuma.

Krievijas un rietumvalstu attiecības ievērojami pasliktinājās sakarā ar situāciju Ukrainas austrumos un Krimā/ Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanās tās iekšlietās un ieviesa sankcijas pret to, Maskava veica atbildes pasākumus, nostādīja kursu uz importa aizvietošanu un vairākkārt paziņoja, ka runāt sankciju valodā ir neproduktīvi. Pēdējā laikā ES arvien skaidrāk skan viedokļi par sankciju pret Krieviju atcelšanas nepieciešamību.