RĪGA, 2. aprīlis – Sputnik. Kaut arī Latvija oficiālā līmenī stāsta par draudzīgām attiecībām ar Ukrainu, tā negrasās atvieglot darbaspēka iebraukšanas kārtību no šīs valsts, kā arī no Gruzijas un Moldovas. "Šāda ksenofobija ir mūsu "naciķiem"," - paziņoja eirodeputāts no Latvija Andrejs Mamikins "Argumenti nedeļi" intervijā.
Latvija nesteidz aizpildīt tukšās darbavietas ar Ukrainas pilsoņiem, neraugoties uz oficiālo personu paziņojumiem par to, ka Ukraina ir Latvijas draugs un sabiedrotais. Kaimiņu republikas viesstrādnieki joprojām "strādā vaiga sviedros būvlaukumā par 400 eiro" trīs mēnešus un brauc atpakaļ. Iemesls – sarežģīta ārzemnieku iekārtošana darbā strādnieku vakancēs. Un varasiestādes negrasās to vienkāršot. Izņēmumi tiek izdarīti tikai augstas klases speciālistiem, taču tie ir tikai atsevišķi gadījumi, norāda Mamikins.
"Savukārt vienkāršo strādnieku, piemēram, celtnieku gadījumā viss ir savādāk: viņi atbrauc uz Latviju bez vīzu režīma ietvaros uz trim mēnešiem. Iekārtojas darbā kaut kur būvlaukumā un strādā vaiga sviedros par 400 eiro. Nu kurš pie mums ies strādāt par tādu naudu? Neviens. Bet strādnieki no Ukrainas ies. Viņi atstās sev 150 eiro, savukārt atlikušo naudu sūta tuviniekiem dzimtenē. Paiet šie trīs mēneši un viss! Tad atbrauks cits Petro un turpinās nostrādāties būvlaukumā. Un ja atnāks komisija, visi izklīdīs un teiks, ka viņi ir tūristi," - pateica eiroparlamentārietis.
Pēc viņa sacītā, nav nekāda pamata uzskatīt, ka tuvākajā laikā Latvijā viesstrādniekiem notiks kaut kādas izmaiņas.
"Šāda situācija Latvijā ir arī ar moldāviešiem, gruzīniem. Te jau ir diezgan daudz šādu strādnieku. Un tā būs. Ārzemniekiem vienmēr atradīsies atruna Latvijas likumā: valsts valodas nezināšana, maz naudas dzīvošanai Latvijā un tt. Šāda ksenofobija ir mūsu "naciķiem". Tāda ir tā situācija šodien," - noslēgumā sacīja Mamikins.
Latvijā pēdējos gadu desmitos vērojama darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās. Saskaņā ar dažādiem aprēķiniem, pēdējo desmit gadu laikā republika, kurā dzīvo ap 2 miljoniem cilvēku, emigrācijas un mirstības līmeņa pārākuma pār dzimstību dēļ, pazaudējusi no 250 līdz 400 tūkstošiem cilvēku.
Latvijas bizness sakarā ar kadru problēmām jau vairākus gadus iestājas par valsts kontroles samazināšanu darbaspēka ievešanai ne no ES valstīm. Šobrīd darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbam valsts pilsoni, kura nav ES sastāvā, šādam darbiniekam jāmaksā ne mazāk kā vidējā alga Latvijā, kas ir gandrīz 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. To ir grūti ievērot nozarēs, kur vidējā alga ir zemāka, nekā vidējā alga valstī: piemēram, lauksaimniecībā, zivju saimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iestājas par to, lai viesstrādniekiem maksā nevis vidējo algu valstī, bet vidējo algu nozarē.
Turklāt uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: šobrīd dokumentu noformēšana aizņem vairākus mēnešus.
Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.
Taču viedokļi jautājumā par viesstrādnieku piesaistīšanu ir atšķirīgi, daudzi politiķi iestājas pret mazkvalificētā darbaspēka piesaistīšanu. Piemēram, Tieslietu ministrijas parlamenta sekretārs Jānis Iesalnieks paziņoja, ka Latvijā jālaiž tikai augsti kvalificēti viesstrādnieki, zivis bundžās bāzt var arī latvieši.
"Ja mēs šādās [mazkvalificētās] profesijās ielaižam iekšā viesstrādniekus, tas nozīmē, ka esam gatavi aizstāt Latvijas iedzīvotājus ar citiem, kas ir gatavi strādāt par lētāku samaksu," - paziņoja Iesalnieks.
Diskusijas par viesstrādnieku ievešanas atvieglošanu turpinās, taču pagaidām Latvijas varasiestādes atvieglojušas nodarbināšanas nosacījumus tikai augstas kvalifikācijas speciālistiem.