RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik, Aleksejs Stetjuha. Svētdien, 31. martā pl. 8 no rīta Ukrainas vēstniecības teritorijā Rīgā durvis vēra vēlēšanu iecirknis. Latvijā dzīvojošie Ukrainas pilsoņi vēlēja jauno valsts vadītāju.
Visiem nobalsot neizdevās. Pie ieejas vēstniecībā zilo pasu īpašniekus pārbaudīja saskaņā ar sarakstiem. Noskaidrojās, ka pirms vēlēšanām vajadzēja reģistrēties konsulātā. Informācija par to bija sniegta gan oficiālajā tīmekļa vietnē, gan medijos. Taču daži to nebija saņēmuši. Periodiski ukraiņi tika sūtīti ap stūri – uz konsulātu. Taču pat pēc tā apmeklēšanas viņiem nebija iespējas piedalīties vēlēšanās. Nāksies gaidīt nākamās.
Piereģistrēti
e ātri gāja balsot. Laika ilgām sarunām ar žurnālistiem viņiem nebija. Neviens arī nevēlējās atklāt, kam devis priekšroku. Jautājums par to, kas sagaidāms no vēlēšanām, arī šķita aizdomīgs un lika taujāt: "Vai jūs esat no Zeļenska?" Nez kāpēc vēlētāji domāja, ka pie Ukrainas vēstniecības Rīgā parādīsies kaut kādi cilvēki, ko sūtījis prezidenta kandidāts, komiķis Vladimirs Zeļenskis.
Kad Sputnik Latvija korespondenti attrauca, ka viņiem nav nekāda sakara ar ukraiņu komiķi, ledus sakustējās.
- Ko tad jūs īsti gaidāt?
- Gribu, lai viss nokārtotos. Ukraina ir spēcīga valsts ar milzīgu resursu apjomu. Mums ir viss. Vienkārši jāpanāk, lai tas viss nonāktu vajadzīgajās rokās. Tad mums viss nokārtoties. Tagad mums vajadzētu sakārtot attiecības ar Donbasu, - jau tad būs labāk. Taču es gan nevaru iedomāties, kā tas notiks. Un, protams, vajag sakārtot attiecības ar Krieviju.
- Vai dialogs ir iespējams?
- Man šķiet, - neizbēgams. Ar Krieviju vajag draudzēties. Es domāju, daudzi kandidāti, tā vai citādi, netieši liek saprast, ka ir gatavi konstruktīvam dialogam.
Tuvojoties dienas vidum, vēlētāju skaits pieauga. Izveidojās pat neliela rinda.
Kam Kijevas vara atņēmusi tiesības balsot
Jāpiebilst, ka Ukrainas pilsoņiem, kuri prezidenta vēlēšanu dienā atradās Krievijas teritorijā, nebija iespēju nobalsot, - tā nolēma Kijevas vara. Tāpat ar Ukrainas valdības lēmumu, tiesību nobalsot nebija arī Donbasa iedzīvotājiem. Rezultātā vēlēšanās nevarēja piedalīties aptuveni desmit miljoni Ukrainas pilsoņu.
Krievijas Valsts domē tika izteikts pieņēmums, ka Ukrainas valdība nav atņēmusi balsstiesības miljoniem pilsoņu "drošības apsvērumu dēļ". Lieta tāda, ka Krievijā dzīvojošie un strādājošie ukraiņi diezin vai balsotu par pašreizējo prezidentu Petro Porošenko. Tāpēc, slēdzot vēlēšanu iecirkņus Krievijā, valdība centās atņemt šiem cilvēkiem balsis, lai viņi neizjauktu Kijevas plānus un netraucētu "pielabot" vēlēšanu rezultātus.
Aizdomas kļūst īpaši pamatotas, ņemot vērā to, ka Kijeva noraidīja 24 Krievijas pilsoņu akreditāciju EDSO vēlēšanu novērotāju misijas ietvaros.
Pēc Maskavas domām, šis solis liek apšaubīt vēlēšanu procesa leģitimitāti un iespēju atzīt balsošanas rezultātus. Krievijas ĀM atzīmēja: "Ukrainas valdības diskriminējošie soļi atņem Krievijas ekspertiem iespēju piedalīties Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja novērotāju misijā."
Vēl vairāk, iepriekš vēstīts, ka pat paši ukraiņu politiķi neslēpj savu viedokli par vēlēšanu falsifikāciju Ukrainā. Iepriekš vēstīts, ka visi vērā ņemamie politiskie darbinieki vienbalsīgi paziņoja, ka 31. marta vēlēšanas tiks falsificētas.