RĪGA, 29. marts – Sputnik. Kādas Ķengaraga krievu skolas direktores Facebook publikācija, kurā viņa kritizē tos, kuri Latvijā svin 9. maiju, jo viņi it kā svin šajā dienā arī padomju deportācijas, izraisīja vecāku sašutumu. Daži aicināja sievieti aiziet no darba skolā. Pēc tam, kad sociālajos tīklos izvērsās asa diskusija, direktore izdzēsa publikāciju, taču tās ekrānbilde joprojām ir pieejama sabiedrības aktīvista un krievvalodīgās izglītības aizstāvja Degi Karajeva lapā, kurā pirmais arī pievērsa uzmanību šai publikācijai.
Skolas direktore Iveta Skrastiņa raksta: "Katrs, kurš 9. Maijā svin Uzvaru, svin šo cilvēku tūkstošu izvešanu uz Sibīriju, šo tūkstošu atstāšanu bez dzimtenes, mājām un tuviniekiem. Ikviens no viņiem bradā par balto lapiņu paklāju un iemin tās dubļos. Ikviens norauj bērnam no galvas balto, zilo, punktaino lakatiņu… jo ir tak vieta, kur piedzerties un par to visu pasmieties…"
Turklāt, Skrastiņa atsaucās uz Gunāra Janaiša stāstu "Raud vēstures skolotāja. 1949. gada 25 marts", kurš veltīts deportācijām.
Degi Karajevs ar sociālā tīkla starpniecību vērsās pie Rīgas mēra Nila Ušakova, paužot sašutumu par to, ka šī "zvaigzne" saņem algu no nodokļiem, kurus tostarp maksā arī krievvalodīgo bērnu vecāki, kuri iet Skrastiņas vadītajā skolā.
"Viņa vispār ir profesionāli derīga darbam? Vecāki, jūsu bērni mācās tādas direktrises vadībā! Nevis kaut kur tur tālu svešā zemē, bet tepat mājās, kur jūs esiet pārliecināts par savu atvašu drošību. Ko viņa saka jūsu bērniem? Ka viņu vecāki ir okupanti? Ka paši bērni ir okupantu izdzimteņi? Jūs esiet pārliecināts, ka viņa tikai vienu vēstures faktu ir "sajaukusi"?" uzrakstīja Karajevs.
Karajevam atbildēja daži vecāki, kuru bērni mācās šajā skolā, citi krievvalodīgie, kā arī Saeimas deputāts no partijas "Saskaņa" Nikolajs Kabanovs. Vairākums diskusijas dalībnieku ir pret šādiem direktores izteicieniem un uzskata, ka viņai vismaz nepienākas tos izteikt publiski, taču atzīst, ka savus profesionālos pienākumus viņa veic labi.
"Skolā vienmēr ir tīrs, ēdina, dēls saka, ka labi. Bērns ar prieku iet skolā. Un ļoti ciena direktori. (…) Un ar mazajiem skolēniem, neoficiālā kārtā, viņa runā teicamā krievu valodā," uzrakstīja kāda skolēna māte Ivy Jarik'sMom.
Viņa atzīmēja, ka pateicoties direktorei, skolotāji veic savu darbu Latvijas likumdošanas ietvaros uz urā".
"Latvietis ar latviešu valodu dzenā. Latviešu valodas ir daudz, ļoti daudz. Pasniedz to dēla klasē tik labi, ka tā kļuvusi par mīļāko priekšmetu. Protams, arī ne bez vecāku pūlēm. (…) Turklāt, 8. marts un Masļeņica skolā ir atļauti. Direktore pati ar prieku pieņem ziedus un atļauj pasākumus. Skolas gaiteņi ir aprakstīti ar krievu ornamentiem (dāvana no vecticībnieku kopienas). Kultūra, krievu multfilmu skatīšanās, fakultatīvi, olimpiādes krievu valodā ir atļautas," pastāstīja māte.
Tāpat viņa pastāstīja, ka gandrīz visus vecākus skolu reforma apmierina, izņemot viņu pašu.
"Man liekas, ka Rīgas mietpilsonis nenovērtē krievu valodas zināšanas… Ka piedzimt krievvalodīgā ģimenē Latvijā jau skaitās teju invaliditāte…" uzrakstīja Ivy Jarik'sMom.
Vēl kāda šīs skolas bērna tēvs Aleksandrs Žguns paziņoja, ka līdz Skrastiņas publikācijai bijis par viņu labākās domās:
"Tiešām biju par viņu labākās domās, komunikabla, vecāku atsauksmes labas, pasākumi tiek rīkoti krievu valodā, laikam kļūdījos, jāparunā ar viņu obligāti," uzrakstīja Žguns.
Direktores aizstāvībā izteicās Saeimas deputāts no partijas "Saskaņa" Nikolajs Kabanovs. Pēc viņa sacītā, nevajag cerēt, ka direktori šīs publikācijas par 9. maiju un represijām dēļ atlaidīs: "Viņu neviens neatlaidīs, dzīvojiet ar to," uzrakstīja Kabanovs.
Viņš atzīmēja, ka vecāki pozitīvi izteicās par direktores profesionālajām īpašībām, un tas ir svarīgāk, nekā viņas personīgais viedoklis par vēstures notikumiem, kuri izteikti privātā lapā.
"Vienkārši nevēlos atbalstīt acīmredzamu muļķību – direktores atlaišanu publikācijas dēļ sociālajā tīklā. Viņai ir tiesības uz savu viedokli, un pierādījumus, ka šī viņas pozīcija kaut kādā veidā ietekmē procesus skolā, es neredzu. Tieši pretēji, augstāk divi vecāki izteicās par viņu pozitīvi," uzrakstīja Nikolajs Kabanovs.
Uz ko viņam tika iebilsts, ka nacistes arī mīlēja bērnu un bija skolotājas un direktores, taču tāpēc vien viņas nepārstāja būt nacisti.
"Kā vēl par tādām saka, "mīksti uzklāj, bet gulēt neērti". Vienkārši kādā burvīgā dienā notiks tā, atnāks bērns no skolas un pateiks latviski, "māte un tēti, jūs esat krievu okupanti". Un jautri zīmēs ar petroleju uz asfalta svastiku, pēc tam lies petroleju pudelēs un dedzinās tādus lūk "okupantus"," uzrakstīja Aleksandrs Žguns.
Tāpat viņš atzīmēja, ka bērni no šīs skolas gāja lāpu gājienā. Pēc Ivy Jarik'sMom sacītā, arī viņas dēls piedalījās gājienā, taču ne 18. novembrī, kurš tika veltīts Latvijas simtgadei, bet 11. novembrī – Lāčplēša dienā.
"Es vēlējos viņam parādīt, ka nacionālistiski noskaņoti latvieši – tas ir spēks. Un viņu nav maz. (…) Tur pasākumā skanēja dziesma "krievu pilis dedzināt". Dēls paklausījās un izdarīja secinājumu, ja nezinās labi latviešu valodu – arī viņu šajā valstī sadedzinās," uzrakstīja zēna māte.
Viņa atzīmēja, ka šajā pasākumā "vēl bija daudz jautru dziesmu, kā krievu "sabiedrotie" ar latviešu meitenēm gubeņos izklaidējās".
Pēc Ivy Jarik'sMom domām, Ķengaraga skolas direktore uzrakstīja savu publikāciju par 9. maiju un deportācijām atbilstoši saviem personīgiem uzskatiem, taču skolu reforma drīzumā liks pārējiem direktoriem tamlīdzīgas lietas teikt publiski, bērnu klātbūtnē skolā pret saviem uzskatiem.
"Vienīgais, par ko var apsūdzēt direktori – Latvijas likumdošanas ievērošanā. Šadurskis ar Šuplinsku var stādīt viņu par piemēru visām bilingvālām skolām," noslēgumā sacīja Ivy Jarik'sMom.