Novadu reforma lēnām virzās uz priekšu

Latvijas reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce atgādināja, ka šobrīd nepārdomātā pašvaldību iedalījuma dēļ iedzīvotāji saņem atšķirīgus pakalpojumus, un pieaug viņu nevienlīdzība.
Sputnik

RĪGA, 22. marts – Sputnik. Latvijas Saeima atbalstīja administratīvi teritoriālās reformas likumprojekta turpmāko virzību, kura paredz pašvaldību skaita samazināšanos, raksta rus.lsm.lv.

Paredzēts, ka valdība izstrādās jauna administratīvi teritoriālā dalījuma koncepciju un līdz 1. decembrim iesniegs likumprojektu Saeimā, kur tiks apspriests jaunais Latvijas administratīvais iedalījums. Turpat tiks izklāstīti kritēriji administratīvo vienību veidošanai, apdzīvotas vietas statusa piešķiršanai, valsts līdzekļu piešķiršanas kārtībai pašvaldībām un citi jautājumi.

Mazpilsētu pagrimums vai izlīdzināšana: ko Latvijai atnesīs reģionālā reforma

Reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce atgādināja, ka teritoriālā reforma Latvijā bijusi ilga, un 2008.-2009. gadā pieņemti lēmumi, kuru dēļ šodien gandrīz puse pašvaldību neatbilst noteiktajiem kritērijiem.

"[Novadu] karte slēpj sevī lielu nevienlīdzību. Mazākā pašvaldība ir ar 1000 iedzīvotājiem, lielākās - virs 30 000. Nav iespējams vienāds regulējums tik dažādiem aspektiem. Nepārdomātā pašvaldību iedalījuma dēļ iedzīvotāji iegūst dažādus pakalpojumus un pieaug to nevienlīdzība," – paziņoja ministrs.

Iepriekš Pūce apgalvoja, ka reformas īstenošanas gadījumā ieguvēji būs pašas pašvaldības, jo tās spēs novirzīt administratīvo izdevumu samazināšanas rezultātā ietaupītos līdzekļus gandrīz 100 miljonu eiro gadā apmērā attīstībai un investīcijām.

Jaunā novadu reforma izmaksās 1% iekšzemes kopprodukta

Šobrīd Latvijā ir 119 pašvaldības, no kurām apmēram puse neatbilst noteiktajiem kritērijiem. Kariņa valdība no paša sākuma pasludināja administratīvi teritoriālo reformu par vienu no svarīgākajām prioritātēm.

Taču paredzētās reformas ātrais temps izraisa bažas Pašvaldību savienībā, kura uzsver, ka šobrīd netiek veikts pietiekams konsultāciju skaits, un nav pārliecības, ka pārmaiņas būs reģionu interesēs.

Prognozētā reformas vērtība ir 1% no IKP, jeb 300 miljoni eiro.