RĪGA, 21. marts — Sputnik. Strādājošajiem pašiem vērīgi jāseko nodokļu nomaksām, lai nākotnē izvairītos no parādiem. Saeimas atbildīgā komisija atbalstījusi ieteikumu dāvāt iespēju iedzīvotājiem pašiem noteikt iedzīvotāju ienākuma neapliekamā minimuma apmēru, vēsta skaties.lv.
Trīsdesmit tūkstoši strādājošo, kuri iesniedza ienākumu deklarācijas par 2018. gadu, konstatējuši ienākumu nodokļa parādu. Viens no tā iemesliem – alga bijusi lielāka, nekā prognozēja Valsts ienākumu dienests, aplēšot neapliekamo minimumu.
Lai šāda situācija neatkārtotos, iedzīvotāji var atteikties no neapliekamā minimuma, taču tas var būt finansiāli sāpīgi strādājošiem, kuriem alga augusi tikai nedaudz.
20. martā Saeimas Budžeta un finanšu komisija nolēma atbalstīt arī citu iespēju. Tagad nodokļu maksātāji varēs vērsties pie darba devēja un noteikt citu, faktiskajai algai atbilstošu neapliekamo minimumu, tikai zemāku nekā noteicis VID.
Komisijas deputāte Dana Reizniece-Ozola jaunievedumu nosauca par "drošības ventili".
Grāmatveži ierosinājumu atbalsta, taču atzīmēja, ka grozījumi vērsti uz to, lai strādājošie paši sekotu nodokļu nomaksai, bet grāmatvedis nebūtu atbildīgs par algas nodokļu jautājumiem.
"Iniciatīva piemērot mazāku diferencēto neapliekamo minimumu nāk no personas – ja darba ņēmējs, nāk pie uzņēmuma grāmatveža un saka, raksta pamatotu iesniegumu, viņš prognozē savu diferencēto minimumu mazāku un lūdz piemērot šādu.
Nebūs tā, ka grāmatvedis ies pie cilvēka," – vēstīja Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Lilita Beķere.
Iniciatīva no grāmatveža puses var nākt, ja darbinieks ir jauns vai atgriezies no bērnu kopšanas atvaļinājuma. Ja alga ir liela, bet VID prognozētais neapliekamais minimums, piemēram, ir 230 eiro, tas vispār nav jāpiemēro.
VID neapliekamo minimumu maina vismaz reizi sešos mēnešos. Likumprojektā nav paredzēts, cik bieži strādājošais varēs mainīt neapliekamo minimumu, taču diezin vai tas radīs nesamērojamu slodzi grāmatvedim, uzskata Finanšu ministrijas eksperte Astra Kaļāne.
"Tas būtu, piemēram, vienu reizi gadā, kad darba devējs personai paceļ algu vai persona uzzina, ka viņai kaut kādi ienākumi, pieņemsim pārdeva nekustamo īpašumu un rezultātā personai palielinājās kopējo ienākumu apmērs. Tā nebūtu normāla situācija, ka persona vērstos biežāk pie darba devēja, bet, protams, kaut kādos īpašos gadījumos tas varētu būt kādreiz biežāk," – skaidroja Kaļāne.
Vēl Saeimas deputātiem likuma galīgajā lasījumā jāapstiprina, ko darīt ar parādiem līdz 1 eiro – tos lemts vienkārši norakstīt.
Par spīti Finanšu ministrijas bažām, deputāti atbalstīja iespēju šogad izveidojušos parādus samaksāt divu gadu laikā – tāda iespēja būs ne vien mazo un vidējo algu saņēmējiem, bet arī tiem, kuru ienākumi gadā sasnieguši 55 tūkstošus eiro.
Šos grozījumus Saeimai jāapstiprina līdz ar valsts budžetu šodien, 21. martā.