RĪGA, 17. marts — Sputnik. Ukrainas izdevuma "Strana.ua" žurnāliste Oļesja Medvedeva pastāstīja, kādus iespaidus atstājis brauciens uz Krimu. Viņa sagatavoja sižetus par to, kā mainījusies dzīve pussalā kopš šī teritorija atgriezusies Krievijas sastāvā 2014. gadā, vēsta RIA Novosti.
Reportāžas pirmajā izlaidumā Medvedeva paziņoja, ka Krievija ir "galīgi ierakusies" pussalā, un secināja, ka Krima faktiski dzīvo pēc Krievijas likumiem.
Noslēguma sižetā žurnāliste pastāstīja, kādus iespaidus atstājusi vizīte Krimā.
Cita starpā Medvedeva konstatēja, ka piecu gadu laikā Krievija ieguldījusi republikā lielākus līdzekļus nekā Ukraina 23 gadu laikā.
Viņa uzskatīja tādus projektus kā Krimas tilts, autotrase "Tavrida", Simferopoles lidosta. Pieminēja arī topošos bērnudārzus, slimnīcas, elektrostacijas. "Tas viss tiek celts burtiski no nulles," – apliecināja Medvedeva.
Savā reportāžā žurnāliste salīdzināja cenas Krimā un Ukrainā. Viņa atspēkoja mītu par to, ka Krievijā ražotās preces esot dārgākas. Žurnāliste vērtēja, ka Krimas teritorijā "šis un tas ir dārgāks, bet cits – lētāks".
Kā piemēru viņa pieminēja, ka Krimā lētāks ir benzīns un komunālie pakalpojumi (piemēram, apkure), bet algas un pensijas salīdzinājumā ar Ukrainu ir lielākas.
Žurnāliste piebilda, ka sankciju dēļ Krimā nestrādā virkne starptautisku un pat Krievijas kompāniju.
Starp Krimas iedzīvotājiem sagādātājām "neērtībām" Medvedeva minēja nepieciešamību pildīt likumus. Pēc viņas vārdiem, agrāk neviens nemaksāja nodokļus, bizness tikai maksāja "jumtam", bet Krievijā ir citādi, un nodokļi ir jāmaksā.
"Ukrainā ir ticējums, ka nodokļus maksā tikai muļķis. (..) Mazajam biznesam Krimā, kas pieradis strādāt pavisam citos apstākļos, tas ir neierasti un ļoti neērti," – uzsvēra žurnāliste.
Noslēgumā žurnāliste secināja, ka krimieši patiešām vēlas būt Krievijas daļa.
"Ja arī ir kaut kāda nostalģija pēc Ukrainas, tad tikai pēc tās, kas beidzās 2013. gadā," – viņa piebilda.
Žurnāliste pauda pārliecību, ka tagadējā Ukrainas valsts krimiešiem ir sveša.
Krima pievienojās Krievijai pēc referenduma 2014. gada martā, - šo lēmumu atbalstīja vairāk nekā 96% pussalas iedzīvotāju.
Kremlis norādīja, ka Krimas iedzīvotāji pauduši savu gribu demokrātiski, saskaņā ar ANO Statūtiem un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem. Krievijas prezidents uzsvēra, ka Krimas jautājumā ir pielikts punkts uz visiem laikiem.