RĪGA, 17. marts — Sputnik. Simtiem miljardu, iespējams, pat triljoniem, Krimas iedzīvotājiem izmaksājuši gadu desmiti Ukrainas sastāvā, uzskata Krimas parlamenta spīkera vietnieks Jefims Fikss.
Pildot Krievijas Valsts domes spīkera Vjačeslava Volodina uzdevumu aprēķināt Krimas ekonomiskos zaudējumus Ukrainas sastāvā, pussalā "uzrotījuši piedurknes" un ķērušies pie kalkulatoriem.
"Ja mēs sāksim rēķināt, tā būs ļoti skumja statistika Ukrainas vadītājiem. Tur runa nav par miljardiem, bet gan droši vien vismaz par simtiem miljardu, iespējams, pat triljoniem rubļu," – Krimas parlamenta spīkera vietnieka Jefima Fiksa teikto citēja Sputnik Igaunija.
Kā Kijevas valdības darbībā nodarītā kaitējuma piemēru viņš minēja sagrauto Ziemeļkrimas kanāla sistēmu, kā arī rūpniecības uzņēmumus, kas tīšām novesti līdz bankrotam un izlaupīti. Pēc Fiksa domām, Volodina uzdevums ir savlaicīgs, svarīgs, pārdomāts un vajadzīgs.
"Kad tiks aprakstīti visi ekonomiskie zaudējumi, ko pussala cietusi Ukrainas sastāvā, ukraiņu un rietumu ierēdņi, kuri šodien kaut ko pieprasa vai vēlas no Krimas, beidzot mazinās savu kaismi un vēlmi iedzīvoties uz krimiešu rēķina," – uzsvēra politiķis.
Vox populi – vox Dei
Iepriekš vēstīts, kā valsts apvērsuma rezultātā Ukrainā 2014. gadā mainījās vara. Krimas iedzīvotāji atteicās pieņemt jaunās valdības politiku un izgāja protesta akcijās. Viņi pieprasīja referendumu, lai izraudzītos reģiona tālākās attīstības ceļu, un sāka veidot pašaizsardzības vienības.
Medžlises (Krievijā aizliegta organizācija – red.) vadītāji sapulcēja pūli pie parlamenta ēkas, savukārt "Labējā sektora" (Krievijā aizliegta ekstrēmistiska organizācija – red.) nacionālisti centās izprovocēt sadursmes. Naktī uz 2014. gada 1. martu nezināmi bruņoti cilvēki centās ieņemt Krimas Ministru padomes un Augstākās padomes ēkas.
Krimas jaunā valdība vērsās pēc palīdzības pie Krievijas valdības. Palīdzība pussalai tika sniegta, Krimas pašaizsardzības spēkiem līdzās nostājās Krievijas karavīri. 16. martā notika referendums par Krimas un Sevastopoles valstisko statusu, kurā vairāk nekā 90% dalībnieku atbalstīja republikas iekļaušanos Krievijas sastāvā. Referendumā piedalījās 83,1% iedzīvotāju.
Ņemot vērā referenduma rezultātus Krimas Augstākā padome ieņēma lēmumu par neatkarību no Ukrainas. Parlaments izteica lūgumu uzņemt Krimu Krievijas sastāvā. 21. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par Krimas uzņemšanu. Tā pussala, ko PSRS vadība reiz uzdāvināja Ukrainai, atkal atgriezās Krievijas sastāvā.